Visvaldis Jankavs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Visvaldis Jankavs
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 7. novembrī
Skriņos, Vietalvas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes Guberņa, Karogs: Krievija Krievija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1941 (?)
Astrahaņa, Karogs: Padomju Savienība PSRS
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe kareivis
Dienesta laiks 1918 - 1920
Valsts Karogs: Igaunija Igaunija,
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra armija
Vienība Narvas aizsargu pulks,
Rakveres pulks,
Baltijas bataljons,
Rezerves inženieru rota
Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordeņa III šķira,
Igaunijas Brīvības cīņu piemiņas zīme
Izglītība Rīgas pilsētas komercskola,
Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultāte,
Baltijas Tehniskā augstskola,
Latvijas Universitāte
Cits darbs žurnālists,
ierēdnis,
dzejnieks

Visvaldis Jankavs bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, žurnālists, ierēdnis, dzejnieks un akadēmiskās vienības Austrums biedrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visvaldis Jankavs (Jankaus) piedzima 1895. gada 7.novembrī Vietalvas pagasta Skriņos. Skolas izglītību ieguva Rīgas pilsētas komercskolā, bet pēc tam studēja Rīgas Politehniskajā institūtā Arhitektūras fakultātē. Mācības turpinājis arī Pirmā pasaules kara laikā Maskavā, kad RPI evakuējās uz Krieviju. 1918. gada rudenī atgriezās Latvijā un studēja Baltijas Tehniskajā augstskolā.

1918. gada 6. decembrī brīvprātīgi iestājās Igaunijas armijā, vispirms Narvā aizsargu (kaitselita) vienībā, pēc tam Rakveres pulkā. Dienēja Baltijas bataljonā. Par šīm militārajām gaitām tika apbalvots ar Igaunijas Brīvības cīņu piemiņas zīmi. Latvijas armijā tika iesaukts 1919. gada 6. oktobrī, piedalījās kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas. 1919. gada oktobrī V. Jankavs palīdzēja sastādīt Rīgas aizsardzības pozīciju plānu, spēcīgā apšaudē veicot pozīciju fotografēšanu, tā sekmēdams štāba darbību. 15. oktobrī brīvprātīgi pieteicās galīgi izgriezt Rīgas dzelzstiltu, kopā ar 3 kareivjiem spēcīgā ugunī pirmais uzrāpās uz tilta un veica uzdevumu. No Latvijas armijas tika atvaļināts 1920. gada 3. janvārī. Pēc tam pievērsās žurnālistikai. 1922. gadā bija laikraksta "Latvis" līdzstrādnieks. 1923. gadā darbojās kā "Letas" korespondents Maskavā, paralēli turpinājis studijas Latvijas Universitātē. 1927. gadā saņēma Lāčplēša Kara ordeni par cīņām pie Vecā dzelzs tilta 1919. gada oktobrī. No 1933. gada bija Ārlietu ministrijas Preses nodaļas sekretārs. 1939. gadā tika pensionēts. Turpinājis darboties žurnālistikā, rakstīja arī dzeju un stāstus.

1941. gadā tika arestēts un deportēts uz PSRS. 1942. gada 22. aprīlī PSRS leTK Sevišķā apspriede notiesāja V. Jankavu uz 10 gadiem (KPFSR KK 58-10. 58-11). Atradās Astrahaņas cietumā Nr. 1. Par turpmāko likteni ziņu nav.