Vitālijs Ļevčenkovs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vitālijs Ļevčenkovs
Виталий Спиридонович Левченков
Personīgā informācija
Dzimis 1949. gada 20. janvārī (70 gadi)
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās šahists, inženieris

Vitālijs Ļevčenkovs (krievu: Виталий Спиридонович Левченков; dzimis 1949. gada 20. janvārī) ir Latvijas krievu izcelsmes šahists, PSRS sporta meistars (1976), FIDE meistars (1995).

Šahista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šahu iemācījies spēlēt 11 gadu vecumā. 1965. gadā izpildījis meistarkandidāta normu un izvirzījies labāko Latvijas jauno šahistu skaitā. 1969. gadā PSRS komandu kausā Groznijā pārstāvējis Latvijas izlasi pie jauniešu galdiņa.[1] Rīgas čempions šahā 1970., 1971. un 1975. gadā. 1971. gadā pirmo reizi uzvarējis sporta biedrības «Daugava» šaha čempionātā.[2] 1976. gadā dalījis 2.-3. vietu atklātajā Latvijas šaha kluba čempionātā un izpildījis PSRS sporta meistara normu.[3] 1977. gadā tikai par puspunktu atpaliekot no uzvarētāja Vladimira Kirpičņikova dalījis 2.-3. vietu Latvijas meistaru turnīrā, kas bija atlases sacensības Jūrmalas starptautiskajam šaha turnīram 1978. gadā.[4] 1970. gadu beigās un 1980. gadu sākumā bijis viens no spēcīgākajiem Latvijas šaha meistariem. 1981. gadā atkārtoti uzvarējis «Daugavas» šaha čempionātā sīvā cīņā apsteidzot toreizējo Latvijas šaha čempionu Aleksandru Voitkēviču.[5] Pēc šī panākuma kvalificējies PSRS šaha čempionāta pusfinālam Nikolajevā, kur spēcīgā konkurencē palicis 14. vietā.[6] Daudzkārtējais Latvijas šaha čempionāta finālturnīru dalībnieks. Labākie rezultāti - dalīta 5.—6. vieta 1980. gadā un dalīta 4.—5. vieta 1981. gadā. Latvijas komandas «Daugava» sastāvā piedalījies PSRS komandu kausos 1971., 1976. un 1980. gados. 2012. gadā izcīnījis 6. vietu Eiropas senioru ātrā šaha čempionātā.[7]

Beidzis Rīgas Politehnisko institūtu (tagad Rīgas Tehnisko universitāti). Pēc profesijas inženieris.

Vietas Latvijas šaha čempionātos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Žuravļevs, N.; Dulbergs, I.; Kuzmičovs, G. (1980), Latvijas šahistu jaunrade, Rīga, Avots., 53. - 54. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]