Vitālijs Kličko

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Vitālijs Kļičko)
Vitālijs Kličko
Віта́лій Кличко́
Personas dati
Dzimis 1971. gada 19. jūlijā (51 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Belovodska, Kirgīzijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Kirgizstāna Kirgizstāna)
Tautība ukrainis
Augums 201 cm
Iesauka Dzelzs dūre (Ironfist)
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Sporta veids Bokss
Disciplīna Smagsvars
Karjeras statistika 
Cīņas 47
Uzvaras 45
Uzvaras ar nokautu 41
Zaudējumi 2
Neizšķirti 0
Cīņas bez iznākuma 0

Vitālijs Kličko (ukraiņu: Віта́лій Володи́мирович Кличко́; dzimis 1971. gada 19. jūlijā Belovodskā, Kirgīzijas PSR, PSRS) ir ukraiņu politiķis, Kijivas mērs (no 2014. gada). Bijušais pasaules čempions boksa smagsvarā Pasaules boksa padomes (WBC) versijā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1971. gadā Belovodskas ciemā (43 km uz rietumiem no Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas) Padomju armijas kara lidotāja Vladimira Kličko ģimenē. Bērnību pavadīja dažādās padomju gaisa karaspēka vienību dislokācijas vietās Vidusāzijā un Čehoslovākijā (1980—1985).[1]

1985. gadā viņa vecāku ģimene pārcēlās uz dzīvi Kijivā, kur Vitālijs Kličko paralēli mācībām sāka nodarboties ar kikboksu. Bija Ukrainas čempions kikboksā un PSRS kikboksa junioru izlases dalībnieks 1989. gadā. Pēc Ukrainas neatkarības atjaunošanas studēja sporta pedagoģiju Perejaslavļas-Hmeļnickas pedagoģiskajā institūtā. Pēc institūta beigšanas 1996. gadā iestājās aspirantūrā Ukrainas Nacionālajā Fiziskās audzināšanas un sporta universitātē Kijivā un apprecējās ar sportisti Natāliju Jegorovu. Līdztekus studijām sāka profesionāli nodarboties ar boksu, no 1998. gada periodiski dzīvoja Hamburgā, piedalījās profesionālā boksa cīņās Vācijā. 2000. gadā Kijivā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju "Bokseru spēju noteikšanas metodika ar daudzetapu sporta atlases sistēmas palīdzību".[2]

Boksa karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmoreiz viņš pasaules čempiona titulu WBC versijā izcīnīja 2004. gadā.[3] Viņam ir otrs augstvērtīgākais nokautu procents (87,23%) starp visiem bokseriem pēc Rokija Marčiāno. Kličko ir piederējuši trīs Pasaules čempiona tituli (WBC, Pasaules boksa organizācijas (WBO) un The Ring versijā). Pirmais profesionālais pasaules čempions boksā ar zinātņu doktora grādu.[nepieciešama atsauce]

Viņa jaunākais brālis Vladimirs Kličko arī ir bokseris, pasaules čempions smagsvariem dažādās versijās.

Politiskā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gadā V. Kličko kļuva par politiskās partijas UDAR vadītāju. 2012. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanās viņu ievēlēja par parlamenta deputātu,[4] viņš vadīja savas partijas frakciju. 2013. gada 24. oktobrī Kličko paziņoja, ka kandidēs 2015. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās.[5] Viņš aktīvi piedalījās Eiromaidana protestos Kijivā.

2014. gada maijā ievēlēts par Kijivas mēru.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Не стало Владимира Кличко-старшего www.trud.ru 2011. gada 18. jūlijā (krieviski)
  2. Кличко Виталий Владимирович. Методика определения способностей боксеров в системе многоэтапного спортивного отбора: Диc. канд. наук по физ. воспитанию и спорту: 24.00.01 / Национальный ун-т физического воспитания и спорта Украины. — К., 1999. — 187 с — Библиогр.: с.153-171 (krieviski)
  3. «Vitālijs Kļičko izcīna pasaules čempiona titulu WBC versijā». tvnet.lv. LETA. 2004. gada 26. aprīlis. Skatīts: 2010. gada 18. oktobrī.
  4. Jānis Pārums. «Kļičko iekļuvis parlamentā, par karjeru lems vēlāk». sportacentrs.com, 2012. gada 30. oktobris. Skatīts: 2014. gada 28. maijā.
  5. «Bokseris Vitālijs Kļičko pretendēs uz Ukrainas prezidenta krēslu». Diena. LETA. 2013. gada 24. oktobris. Skatīts: 2014. gada 28. janvārī.
  6. «Kļičko ievēlēts par Kijevas mēru». tvnet.lv. LETA. 2014. gada 25. maijs. Skatīts: 2014. gada 28. maijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]