Vladimirs Mirskis
| ||||||||||
| ||||||||||
Vladimirs Mirskis (1920—1998) bija krievu skolotājs, Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Krievu literatūras katedras docents (1978), Rīgas Pareizticīgo garīgā semināra pasniedzējs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1920. gada 21. decembrī Odesā kalpotāja ģimenē. Pēc Krievijas pilsoņu kara kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Viļņā, kopš 1929. gada kopā ar māti dzīvoja Rīgā, mācījās Rīgas 9. pamatskolā un Rīgas Valsts ģimnāzijā, kuru absolvēja 1941. gadā. Pēc Otrā pasaules kara līdz 1947. gadam mācījās skolotāju institūtā un ieguva krievu valodas un literatūras skolotāja specialitāti.
Strādāja par skolotāju dažādās Rīgas skolās. 1951. gadā apprecējās ar Irēnu (Irinu) Osi.
Pēc aspirantūras Maskavas apgabala N. Krupskas Pedagoģijas institūta (Московского областного педагогического институт имени Н.К. Крупской) neklātienes nodaļā (1959—1963) Vladimirs Mirskis no 1964. gada bija LVU Krievu literatūras katedras pasniedzējs. 1966. gadā viņš aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju "Krievu ģimenes tautasdziesmas" (Русские народные семейные песни) un 1978. gadā tika ievēlēts par docentu.
Sava mūža pēdējos gados mācīja senkrievu literatūru Rīgas Pareizticīgo garīgajā seminārā.
Miris 1998. gada 19. septembrī Rīgā.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Сравнительная поэтика лирических песен разных народов (Salīdzinošā dažādu tautu lirisko dziesmu poētika)
- Древнерусская литература. Rīga: Zvaigzne, 1982. (hrestomātija "Senkrievu literatūra")
- О вере, России, душе. Rīga: Улей 1991. ("Par ticību, Krieviju, dvēseli"), garīgā dzeja, lirika, atdzejojumi
- Ступени. 1937. – 1997. gadu dzeja Rīga: Улей 1998. ("Pakāpieni").
- Молитва матери, или горькие и сладкие плоды. ("Mātes lūgšana, vai rūgtie un saldie augļi").[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|