Pāriet uz saturu

Vladislavs Starevičs

Vikipēdijas lapa
Vladislavs Starevičs
Władysław Starewicz
Vladislavs Starevičs
Vladislavs Starevičs (ap 1910. gadu)
Dzimis 1882. gada 8. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Maskava, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1965. gada 26. februārī (82 gadu vecumā)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Nodarbošanās leļļu animācijas filmu režisors
Dzīvesbiedre Anna Zimmermane (kopš 1906)

Vladislavs Starevičs (poļu: Władysław Starewicz; dzimis 1882. gada 8. augustā Maskavā, miris 1965. gada 26. februārī Parīzē), arī Ladislass Starevičs (franču: Ladislas Starewitch), bija poļu izcelsmes leļļu animācijas filmu režisors, kurš darbojās Krievijas Impērijā un Francijā.

Dzimis 1882. gadā Aleksandra Stareviča (Aleksander Starewicz) un viņa sievas Antoņinas Legenckas (Antonina Legęcka) ģimenē. Pēc mātes nāves pārcēlās uz dzīvi pie radiniekiem Kauņā, kur mācījās pamatskolā, vēlāk Tērbatas ģimnāzijā, interesējās par fotogrāfiju un entomoloģiju, veidojis pāršķiramās grāmatiņas, izklaidējot ģimnāzijas biedrus. Kukaiņu pētniecību un kino viņš pirmo reizi apvienoja, strādājot Kauņas dabas muzejā. Stareviča pirmās filmas "Briežvaboļu cīņa" un "Skaistā Lukandija" tapušas Kauņā, mājas studijā. Sākotnēji viņš mēģinājis nofilmēt divu briežvaboļu cīņu, taču katru reizi, kad ieslēgtas muzeja gaismas, vaboles šokā pārtraukušas kautiņu. Tā radusies ideja izmantot mirušu vaboļu ķermenīšus un tos atdzīvināt ar stiepļu un kameras palīdzību.[1]

1909. gadā Vladislavs Starevičs uzņēma filmas "Spāru dzīve" un "Vaboles — skarabeji". 1912. gadā viņš pārcēlās uz Maskavu, kur turpināja filmēt A. Hanžonkova studijā līdz 1917. gadam, kad pārcēlās uz Jaltu. Krievijas pilsoņu kara laikā devās bēgļu gaitās uz Itāliju, tad uz Franciju.

No 1929. līdz 1931. gadam viņš Parīzē uzņēma pasaulē pirmo pilnmetrāžas leļļu filmu Le Roman de Renard pēc Gētes poēmas "Lapsa Kūmiņš" (Reineke Fuchs) sižeta. Pēc Otrā pasaules kara viņš apmetās uz dzīvi Parīzes priekšpilsētā un turpināja uzņemt filmas. Savas dzīves pēdējos gados viņš veidoja reklāmas un pārdeva savas lelles.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]