Voldemārs Āziņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Voldemārs Āziņš
Voldemārs Āziņš
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 8. oktobrī [v.s. 26. septembrī]
Marjanovas sādža, Polockas apriņķis, Vitebskas guberņa, Flag of Russia.svg Krievijas impērija
(Vitebskas apgabals, Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Miris 1920. gada 17. februārī (24 gadi)
Tihorecka, Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic.svg Krievijas PFSR
(Fastovecka, Tihoreckas rajons, Krasnodaras novads, Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Divīzijas priekšnieks
Dienesta laiks 1916. — 1918.
1918. — 1920.
Valsts Flag of Russia.svg Krievijas Impērija
Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic.svg Krievijas PFSR
Struktūra Sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš
Apbalvojumi Sarkanā Karoga ordenis

Voldemārs Āziņš (1895. gada 8. oktobris [v.s. 26. septembris]1920. gada 17. februāris) bija Krievijas pilsoņu kara dalībnieks, Sarkanās armijas divīzijas komandieris. Par varonību tika apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis netālu no Polockas amatnieku ģimenē. Mācījies sākotnēji Polockā, bet vēlāk Rīgā. Pēc tam strādājis Zasulauka manufaktūrā. 1916. gadā tika mobilizēts Krievijas impērijas armijā. Piedalījies Pirmajā pasaules karā.

1918. gadā Vjatkā iestājies Komunistiskajā partijā, tad arī brīvprātīgi iestājies Sarkanajā armijā. Tur no vietējiem latviešiem, kā arī bēgļiem izveidoja sākumā rotu, bet vēlāk bataljonu. Tika nozīmēts par bataljona komandieri Urālu pulkā. 2. armijas sastāvā pulks cīnījās Kazaņas virzienā. Pēc pirmajām kaujām viņš tika nozīmēts par Arksas grupas komandieri. Kopā ar 5. armijas daļām 1918. gada 10. septembrī tā ieņēma Kazaņu.

Pēc tam iecelts par 2. apvienotās divīzijas komandieri. Cīņās par Iževsku izrādīja personīgo varonību pats vadot savus karavīrus kaujas laukā. Par to apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni. 1918. gadā viņa divīzijai tika piešķirts 28. kārtas numurs un tā tika iekļauta 2. armijas sastāvā. Kopš 1919. gada sākuma viņš ar savu divīziju atradās Austrumu frontē pret Kolčaka spēkiem. Sākotnēji pretinieku pusē bija pārspēks, tomēr jau maijā sākās uzbrukums, kurā galveno triecienu deva Āziņa komandētā 28. divīzija. Šī uzbrukuma rezultātā tika ieņemta Sarapula, kā arī citas pilsēta. 1919. gada jūlijā viņa komandētā divīzija kopā ar 2. armijas vienībām ieņēma Jekaterinburgu.

Pēc tam 2. armija tika pārsviesta pret Deņikina spēkiem. 28. divīzija cīnījās Caricinas virzienā. 1920. gada 17. februārī Āziņš kopā ar komisāru un izlūku grupu devās kaujas lauka rekognoscēšanā. Ceļā viņi sastapās ar pretinieku kazaku vienību. Āziņš krita gūstā un vēlāk tika nogalināts pie Tihoreckas.

Āziņa vārdā nosaukta dzelzceļa stacija un pēc tam arī ciems Azino (krievu: Азино) Zavjalovas rajonā Udmurtijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]