Voldemārs Jākobsons
| ||||||||||||||
Voldemārs Jākobsons (dzimis 1899. gada 27. janvārī Rīgā, miris 1974. gada 2. jūnijā, Vecbebros) — latviešu tēlnieks. Dzimis Rīgā, kalēja un mājsaimnieces ģimenē. 1905. gadā ģimene pārcēlusies uz Bebru pagastu, "Galdiņu" mājām. 1917-1919 ģimene bijusi bēgļu gaitās Krievijā, Kurskas guberņā.[1][2]
Beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju 1931. gadā (tēlniecība), mācījies pie K. Rončevska un Teodora Zaļkalna. Strādājis par skolotāju Pļaviņu ģimnāzijā, Beķeres ģimnāzijā Rīgā, Bebru astoņgadīgajā skolā (1944-1968). Aizrāvies ar sportu. 1921. un 1923. gados bijis čempions boksā vidējā svara kategorijā. Strādājis arī par boksa un slēpošanas treneri.
Izstādē pirmoreiz piedalījies 1928. gadā. Darbojies Mūksalas mākslinieku biedrībā (1934-1940). Mākslinieku savienības biedrs (1945-1950; no 1973. g.).
Bijis galvenokārt stājtēlnieks, darinājis arī parka skulptūras. Zināmākās ir "Fauna galva" (čuguns, 1935), "Ieva" (bronza, 1938; abas Kokneses parkā), "Māra" (granīts, 1938), "Vāverīte" (bronza, 1938; abas Baldones sanatorijas parkā, šodien iznīcinātas). Veidojis arī zīmējumus, karikatūras, dekorāciju metus, kapu pieminekļus. Personālizstādē Koknesē 1973. g. demonstrējis skulptūras, zīmējumus, grafikas, dekorāciju metus.
Bebru pagasta "Galdiņos" ierīkots memoriālais muzejs.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Enciklopēdija "Māksla un arhitektūra biogrāfijās", 1. sējums
- ↑ Aizkraukles bibliotēka[novecojusi saite]
- ↑ «Muzeji Bebru pagastā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 12. jūnijā.
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |