Pāriet uz saturu

Raimonds Cinovskis

Vikipēdijas lapa
Raimonds Cinovskis
Personīgā informācija
Dzimis 1930. gada 21. augustā
Valsts karogs: Latvija Liepāja, Latvija
Miris 1998. gada 5. oktobrī (68 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Vecāki Jēkabs Cinovskis (1906—1984) Dr. biol. entomologs, citologs, bioloģiskās augu aizsardzības pamatlicējs, Ieva Cinovska (1909—)
Dzīvesbiedre Tamāra (1926)
Bērni Baiba (1960)
Zinātniskā darbība
Zinātne botānika, dendroloģija
Zinātniskais grāds Dr. biol.
Darba vietas Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, Nacionālais botāniskais dārzs
Akadēmiskais amats Dendrofloras laboratorijas vadītājs
Alma mater Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāte
Pasniedzēji Voldemārs Lange

Raimonds Cinovskis (1930—1998) bija latviešu botāniķis, dendrologs, Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras laboratorijas izveidotājs un vadītājs (1985—1998). Dr. biol.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raimonds Cinovskis dzimis 1930 gada 21. augustā Liepājā Jēkaba un Ievas Cinovsku ģimenē. No 1937. līdz 1944. gadam mācījies Rīgas 37. septiņgadīgajā skolā, no 1944. līdz 1949. gadam Kuldīgas vidusskolā. Pēc skolas beigšanas iestājās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē, kuru beidza 1954. gadā kā inženieris mežkopis.

Pēc augstskolas beigšanas R. Cinovskis palika strādāt par asistentu Botānikas katedrā, kur nostrādāja līdz 1958. gadam. Pēc tam viņam nācās strādāt par dārznieku Rīgas dārzu un parku trestā, par inženieri "Latdoravtoprojekt", par vecāko zinātnisko darbinieku Dabas muzejā, par vecāko inženieri metodiķi LPSR Izglītības ministrijas Metodiskajā kabinetā. 1965. gadā R. Cinovskis pieņemts darbā LPSR Zinātņu akadēmijas Botāniskajā dārzā par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku un Dendrārija vadītāju Floras laboratorijā. 1972. gadā viņš aizstāvēja disertāciju "Introducētās un savvaļas krustābeles (Crataegus L.) ģints sugas Baltijā", par ko 1974. gadā piešķirts bioloģijas zinātņu kandidāta grāds. No 1972. g. Augu sistemātikas un sēklu apmaiņas grupas vadītājs. 1975. gadā ievēlēts par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku. 1985. gada 26. novembrī Botāniskā dārza zinātniskā padome nolēma Dendrofloras grupu reorganizēt par Dendrofloras laboratoriju. 1986. gada 12. februārī R. Cinovskis ievēlēts par šīs laboratorijas vadītāju un nostrādāja šajā amatā līdz aiziešanai mūžībā.[1]

Raimonds Cinovskis miris Rīgā 1998. gada 15. oktobrī, apglabāts II Meža kapos.

Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raimonds Cinovskis, kopā ar saviem līdzstrādniekiem Maiju Bici, Dzintru Knapi un citiem, izveidojis vienu no lielākajiem dendrārijiem Ziemeļeiropā. Pēdējos savas darbības gados to papildinājis ar bagātīgu zemo dekoratīvo skujkoku formu kolekciju. Viņa vadībā izveidots Botāniskā dārza herbārijs (starptautiskais kods HBA), kurā ir apmēram 50 000 eksemplāru. Uzraudzījis Index seminium sastādīšanu un publicēšanu.

Kopš 1987. gada Cinovskis bijis Starptautiskās augu nomenklatūras komisijas loceklis, darbojies arī citās starptautiskās dendrologu un botāniķu biedrībās. Plaši pētījis Latvijas un Baltijas dendrofloru, organizējis Latvijas veco lauku parku inventarizāciju, dižkoku uzskaiti.[2] 1981. gadā žurnālā "Mežsaimniecība un Mežrūpniecība" tiek publicēts raksts "Alūksnes rajona parku un apstādījumu koki un krūmi", kas aizsāk sistemātisku publikāciju virkni par visu Latvijas PSR administratīvo rajonu parku un apstādījumu koku un krūmu inventarizāciju.

Viņš veicis arī pētījumus par lapegļu sugu sastāvu un tā izmaiņām, par papeļu kloniem un to izmantošanu. Sadarbojies ar daudziem radniecisku iestāžu speciālistiem Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, piedalījies starptautiskās dendrologu konferencēs.

1992. gadā LU Bioloģijas zinātņu nozares Habilitācijas un promocijas padome ar lēmumu Nr.66 piešķīra R. Cinovskim Doktora grādu.

1991. gadā nodibinājis un vadījis Latvijas Dendrologu biedrību.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilnu R. Cinovska bibliogrāfiju sagatvojusi Dz. Knape un tā publicēta "Latvijas Veģetācijā" 2014. gadā.[3] Tajā var atrast vairākus simtus zinātnisku un populārzinātnisku rakstu un četras monogrāfijas:

  • Циновскис Р. Боярышники Прибалтики. Рига, 1971.
  • Cinovskis R., Janele I., Skujeniece I., Zvirgzds A. Koki un krūmi Latvijas lauku parkos. Rīga, 1974.
  • Cinovskis R., Bice M., Knape Dz., Šmite D. Latvijas dendroloģiskās vērtības. Rīga, 1986.
  • Cinovskis R., Mauriņš A., Zvirgzds A. Skrīveru dendrārijs. Rīga, 1991.

Rakstījis arī “Хорология Флоры Латвийской ССР”, Baltijas floras konspektam (Flora of the Baltic Countries, 1993, 1996, 2003), Lauksaimniecības enciklopēdijai, Latvijas padomju enciklopēdijai, enciklopēdijai "Rīga" (1988), Ģimenes enciklopēdijai. enciklopēdijai "Latvijas daba", arī populārzinātniskiem izdevumiem kā "Dārzs un Drava", "Dabas un vēstures kalendārs", “Zinātne un Tehnika” u.c.

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Nacionālais arhīvs. Latvijas valsts arhīvs. Fonds: LR Izglītības un zinātnes min. Latvijas Zinātņu akadēmijas Botāniskais dārzs 2368-7-2
  • Knape Dz. Raimonds Cinovskis (1930—1998). Publicēto darbu saraksts. "Latvijas Veģetācija", Nr.7. 2014.
  • Raimonds Cinovskis. Enciklopēdija Latvijas Daba, 6. sēj. Rīga, 1998. 439.lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas Nacionālais arhīvs. Latvijas valsts arhīvs. Fonds: LR Izglītības un zinātnes min. Latvijas Zinātņu akadēmijas Botāniskais dārzs 2368-7-2
  2. Knape Dz. Raimonds Cinovskis (1930—1998). Publicēto darbu saraksts. "Latvijas Veģetācija", Nr.7. 2014.
  3. http://botany.lv/wp-content/uploads/2014/10/Vegetacija_6.pdf