Vombats
| Vombats Vombatus ursinus (Shaw, 1800) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Infraklase | Somaiņi (Marsupialia) |
| Virskārta | Austrālijas somaiņi (Australidelphia) |
| Kārta | Diprotodonti (Diprotodontia) |
| Apakškārta | Vombatveidīgie (Vombatiformes) |
| Dzimta | Vombati (Vombatidae) |
| Ģints | Vombati (Vombatus) |
| Suga | Vombats (Vombatus ursinus) |
 Vombats Vikikrātuvē | |
Parastais vombats, īsvilnas vombats jeb vienkārši vombats (Vombatus ursinus) ir vombatu dzimtas (Vombatidae) somainis, kas ir vienīgā suga īsvilnas vombatu ģintī jeb kaildeguna vombatu ģintī.[1] Tas ir lielākais zem zemes dzīvojošais zīdītājs Austrālijā.[2] Vombats sastopams plašā teritorijā Austrālijas mazāk karstajos dienvidu un austrumu reģionos, izplatības areālam ziemeļu virzienā sasniedzot Kvīnslendas kalnaino dienvidapvidu, kā arī tas mājo Tasmanijā un Flindersas salā. Lai arī izplatības areāls ir liels, vombats ir viens no visvairāk apdraudētajiem Austrālijas dzīvniekiem.[2] Tā tuvākie radinieki ir garvilnas vombati un koala. Vombatam ir 3 pasugas.[2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Vombats kādreiz bija plaši sastopams visā Austrālijas dienvidaustrumu reģionā, bet mūsdienās, līdz ar eiropiešu ienākšanu un apdzīvoto vietu attīstību tieši šajos reģionos, vombats pārvietojies dzīvot vairāk uz dienvidiem.[2] Tas sastopams piekrastes joslā Jaundienvidvelsas austrumos, Viktorijā un Tasmanijā, kā arī fragmentētas populācijas mājo pašos Austrālijas dienvidos.[3] Kādreiz vombats dzīvoja vairākās Basa šauruma salās, bet mūsdienās tas sastopams tikai Flindersas salā.[2]
Austrālijas dienvidos vombats mājo gan jūras līmenī, gan kalnos, bet areāla ziemeļos tikai kalnainos rajonos. Tas sastopams dažādos biotopos: lietus mežos, eikaliptu mežos, krūmājos, zālājos, virsājos un jūras piekrastē, tomēr priekšroku tas dod vēsākiem apgabaliem.[2][3] Dažviet vombats piemērojies dzīvei cilvēka tuvumā zemnieku saimniecībās, un to var novērot ganāmies kopā ar liellopiem un aitām.
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vombats ir spēcīgs, masīvs, vidēji liels dzīvnieks. Tas atgādina nelielu lācīti ar īsām kājām un platām pēdām. Nagi ir ļoti spēcīgi, piemēroti zemes rakšanai. Tam ir mazas, trīsstūrveida ausis, kā arī acis ir mazas, bet deguns liels un plats. To sedz melna, grubuļota, spīdīga āda, līdzīgi kā sunim.[3] Kažoks ir biezs, asspalvains, pavilna ir ļoti īsa vai tās nav vispār. Pēc taustes vombata kažoks atgādina zirga krēpes.[3] Tā krāsa variē no smilšu brūnas līdz pelēkai un melnai. Reizēm tam ir rudi plankumiņi. Tomēr visbiežāk patieso kažoka krāsu nevar noteikt, jo matojums nokrāsojas ar augsni, kuru vombats rok.[2] Pavēdere ir nedaudz gaišāka nekā mugura.
Kontinentā dzīvojošie vombati parasti ir apmēram vienu metru gari, bet var sasniegt 1,3 m. Īsā aste ir tikai 2,5 cm gara. Dzīvnieka augstums skaustā ir apmēram 36 cm.[3] Svars 22—39 kg,[2][3] lai gan iespējami ļoti nelieli īpatņi, kas sver tikai 15 kg, vai arī ļoti lieli, kas sver līdz 45 kg.[3] Tēviņi vidēji ir lielāki un smagāki nekā mātītes. Tasmanijā dzīvojošie vombati ir smalkāki un nedaudz mazāki. To ķermeņa vidējais garums ir 85 cm, svars ap 20—25 kg. Toties Flindersas vombati ir vēl mazāki, to vidējais ķermeņa garums ir 75 cm,[2][3] svars 15—22 kg.[4]
Atšķirībā no citiem somaiņiem tam ir tikai viens priekšzobu pāris augšžoklī un apakšžoklī. Šiem zobiem nav sakņu un tie aug visu vombata mūžu. Ar tiem vombats, līdzīgi kā bebrs, sagrauž visu, kas tam zem zemes neļauj izrakt tuneli. Kā jau visiem somaiņiem, arī vombata mātītei ir vēdera soma, bet tā vērsta uz aizmuguri, lai raktās zemes nepiepildītu somu un neapraktu mazuļus.[2] Somā ir divi zīdekļi. Vombata ķermeni sedz ļoti bieza, izturīga āda, kas to pasargā no plēsējiem.
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vombats ir savrups, teritoriāls dzīvnieks, kas ir aktīvs galvenokārt krēslā un naktī. Temperatūrai krītot un tumsai atnākot, tas iznāk laukā no pazemes, lai dodoties baroties. Tomēr vēsākās dienās vombats iznāk no alas arī dienas laikā. Reizēm to pat var novērot saulītē sildāmies. Vombats parasti ganās laikā no trijiem naktī līdz astoņiem no rīta. Šajā laikā tas noiet vairākus kilometrus un apmeklē vairākas savas alu sistēmas, lai atpūstos. Lai arī katram īpatnim ir sava teritorija (5—27 ha[3]), kurā tas barojas, tomēr vairāku dzīvnieku teritorijas reizēm savstarpēji pārklājas, un vienā alu sistēmā var atrasties arī vairāki vombati.[2] Lai izvairītos no teritoriju pārklāšanās, vombats savu teritoriju iezīmē ar urīnu un kubveidīgiem ekskrementiem, kā arī par savu klātbūtni paziņo ar skaļiem brēcieniem, un izrādot agresiju pret kaimiņu.[2] Virszemē vombats ne tikai barojas, bet arī masē un kasa savu muguru pret koka stumbriem. Dabas vērotāji atrod vombata iespējamo mītnes vietu, pamanot šādu kokus, kuru stumbri nopulēti gludi.[2]
Ļoti bieži vombats alas rok virs avotiem un upju krastos. Ala var būt līdz 20 metriem gara un 2 metru dziļumā zem zemes, turklāt tas nav viens tunelis, bet sazarota tuneļu un vairāku izeju sistēma. Arī migas var būt vairākas. Tās, līdzīgi kā putniem, sakrautas no zariem, lapām un sausās zāles. Zemi vombats rok ar priekšķepām, to stumjot uz vienu pusi. Pēc tam tas ar visām četrām ķepām, pašam atmuguriski atkāpojoties, izstumj izraktās zemes.[2]
Ja vombatu izbiedē, tas slēpjas savā alā vai kādā caurā koka stumbrā, pagriežot pret uzbrucēju savu pakaļgalu, kuru sedz ļoti bieza āda, un atspārdot plēsēju ar spēcīgajām pakaļkājām. Vombats ir tik spēcīgs, ka spēj ielauzt plēsēja galvaskausu pret alas griestiem. Tā dabīgie ienaidnieki ir Tasmanijas velns un lielie plēsīgie putni.[2]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vombats ir zālēdājs. Tas galvenokārt barojas ar graudzālēm, bet grauž arī krūmus, grīšļus, koku mizu un citus augus. Īpašs gardums vombatam ir sūnas. Laikā, kad zāle ir nokaltusi un virszemē nav daudz ko ēst, vombats izrok ēšanai zāles saknes.[2]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai arī vombats var pāroties jebkurā gada mēnesī, tomēr visbiežāk tas notiek ziemā. Grūsnības periods ilgst 30 dienas, un piedzimst tikai viens mazulis. Uzreiz pēc piedzimšanas tas ielien somā un tur paliek apmēram 6 mēnešus. Pēc tam mazulis ir pietiekami izaudzis, lai varētu visur sekot savai mātei, kura par to rūpējas, līdz jaunais vombats sasniedz 18 mēnešu vecumu.[2] Izlienot no somas, mazulis sāk piebaroties ar zāli, bet māte to zīda līdz 15 mēnešu vecumam. Tā kā māte rūpējas par mazuli pusotru gadu, tad mazuļi dzimst katru otro gadu. Ja tas aiziet bojā un apstākļi ir piemēroti, tad mātīte sapārojas atkārtoti.[2]
Dzimumbriedumu jaunie vombati sasniedz 2 gadu vecumā. Savvaļā dzīves ilgums ir apmēram 5 gadi.[2]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vombatam izšķir 3 pasugas:[2]
- V. u. hirsutus — sastopams Austrālijā;
- V. u. tasmaniensis — sastopams Tasmanijā;
- V. u. ursinus— sastopams Flindersas salā, kādreiz bija sastopams arī pārējās Basa šauruma salās.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Dabas muzejs: Somaiņi[novecojusi saite]
- ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 2,11 2,12 2,13 2,14 2,15 2,16 2,17 2,18 2,19 «Wildlife: Wombat». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. martā. Skatīts: 2015. gada 29. novembrī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 3,8 Bare-nosed or Common Wombat
- ↑ Vombatus ursinus ursinus — Common Wombat (Bass Strait)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- National Geographic: Common Wombat Arhivēts 2010. gada 7. februārī, Wayback Machine vietnē.
- ADW: Vombatus ursinus
- Common Wombat, Vombatus ursinus
- A-Z Animals: Vombat