Vostokas ezers

Vostokas ezers
Vostokas ezera radarzondēšanas attēls
Atrodas	Antarktika  Austrālijas Antarktiskā Teritorija
Koordinātas	77°0′S 105°0′E
Platība	15 690 km2
Lielākais garums	250 km
Lielākais platums	50 km
Vidējais dziļums	344 m
Lielākais dziļums	1000 m
Tilpums	5 400 ± 1 600 km3
Salas	1
Apdz. vietas krastos	Vostoka
Vostokas ezers Vikikrātuvē

Vostokas ezers (krievu: Озеро Восток) ir lielākais līdz šim atklātais subglaciālais ezers Antarktīdā. Atrodas 4000 m dziļumā zem ledāja vairoga zem krievu polārstacijas Vostokas. Ezera platība ir ap 15 690 km², kas ir nedaudz mazāka par Lādogas ezera platību. Ezeru divās dzelmēs sadala zemūdens grēda. Virs grēdas ezera dziļums ir ap 200 m, ziemeļu dzelmē dziļums ir ap 400 m, dienvidu - ap 800 m. Ezers pildīts ar saldūdeni un tā tilpums ir ap 5 500 km³ (7. lielākais pasaulē).

Atklāšana un izpēte

Jau 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā ar radariem veiktās zondēšanas uzrādīja ezerus zem Antarktīdas ledus vairoga. Vostokas ezera esamību pirmie 1973. gadā atklāja Skota polārās izpētes institūta (Scott Polar Research Institute) zinātnieki. 1996. gadā krievu un britu zinātnieki, kompilējot ar dažādām metodēm iegūtus datus, noteica ezera aprises un apstiprināja, ka zem vairāk kā 3 km biezā ledus ir ievērojams daudzums šķidra ūdens.

Ezera ūdens tiek novērtēts kā ļoti vecs. Iesākumā tika pieņemts, ka ka ezeru piepilda tas pats ūdens, kas to pildīja ūdenstilpes veidošanās laikā, novērtējot tā vecumu ap 1 miljonu gadu. Vēlākie pētījumi uzrādīja, ka ūdens apmaiņa ezerā notiek, ūdenim piesalstot pie ledus vairoga ezera malās un aizvirzoties prom ledāja dreifa rezultātā un papildinoties no spiediena izraisītas ledus kušanas citos ledāja apvidos virs ezera. Ezerā šādas piesalšanas un kušanas rezultātā ūdens pilnībā apmainās katrus 13 000 gadus. Salīdzinājumam, līdzīga apjoma Mičiganas un Hūrona ezeriem kopējā ūdens apmaiņa periods ir ap 50 gadiem.

Dziļurbšana

Krievu Vostokas polārstacijā kopš 1998. gada tiek veikts ledus dziļurbšanas projekts. Kopēja Krievijas, Francijas un ASV zinātnieku komanda ir veikusi 3623 m dziļu urbumu līdz ezera virsma, to nesasniedzot. Dziļāko slāņu ledus vecums tiek lēsts ap 420 000 gadu. Aplēses pieļauj, ka ezers ir nošķirts ar ledus vairogu no pārējās pasaules no 500 000 līdz 1 000 000 gadu. Urbšanas process tika apturēts ap 100 m no ledus un ūdens robežas, lai novērstu urbumu pildošās 60 tonnu petrolejas nokļūšanu ezera ūdenī.

Vide

Vostokas ezers ir unikāls ar savu izolētību no pārējās Zemes biosfēras miljonu gadu garumā. Tiek pieļauts, ka ezerā varētu dzīvot mikroorganismi. Ezera videi ir vairāki unikāli raksturlielumi:

• Ezeru pilda saldūdens ar skābekļa saturu, kas apmēram 50 reizes lielāks nekā parastā dzeramajā ūdenī. Skābekli ūdenim piegādā kūstošais ledus.
• Ezera dzelmē ūdens temperatūra ir ap 10 °C, bet pie ledus robežas ap −3,2 °C. Ūdens šķidro stāvokli nodrošina kā augstais spiediens, tā arī zemes dzīļu siltums.
• Ledus vairoga iedarbības rezultātā spiediens ezerā pēc aplēsēm pārsniedz 300 atmosfēras.

Ārējās saites

• iwpt.ru :Феномен озера Восток^{[novecojusi saite]}
• Vostokas ezers žurnālā «Вокруг света»
• Literatūra par zemledus ezeriem