Vrāble
| Vrāble | ||
|---|---|---|
| Vráble | ||
 Piemineklis Vrābles centrā | ||
| ||
  Vrāble | ||
| Koordinātas: 48°14′27″N 18°18′31″E / 48.24083°N 18.30861°EKoordinātas: 48°14′27″N 18°18′31″E / 48.24083°N 18.30861°E | ||
| Valsts |
 Slovākija | |
| Apgabals | Nitras apgabals | |
| Apriņķis | Nitras apriņķis | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 38,31 km2 | |
| Augstums | 142 m | |
| Iedzīvotāji (2025)[1] | ||
| • kopā | 8 170 | |
| • blīvums | 230,8/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa |
www | |
 Vrāble Vikikrātuvē | ||
Vrāble (slovāku: Vráble) ir pilsēta Slovākijā, Nitras apgabala Nitras apriņķī.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Rakstos pirmoreiz minēta 1265. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Željezovce gadsimtiem atradusies Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Verebēja (Verebély). Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. Otrā pasaules kara laikā, pamatojoties uz Pirmajām Vīnes arbitrāžām no 1938. līdz 1945. gadam ietilpa Ungārijā. No 1993. gada - Slovākijā.
Cilvēki
[labot | labot pirmkodu]2001. gadā vairums pilsētas iedzīvotāju bija slovāki (93,32 %), dzīvoja arī ungāri (4,69 %). Pēc reliģiskās pārliecības - katoļi (88,41 %), nereliģiozi (8,53 %).
Fakti
[labot | labot pirmkodu]Pilsētas pievārtē, Fidvārā, atrodas ievērojams, 20 hektāru plašs bronzas laikmeta arheoloģiskais komplekss.[2].
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Q125585954; pārbaudes datums: 1 aprīlis 2026; publicēšanas datums: 31 marts 2026.
- ↑ «The Vráble-Fidvár Bronze Age site ranks among top 10 digs in Europe».
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vrāble.
|