Zīlāni (stacija)
- Šis raksts ir par pieturas punktu. Par citām jēdziena Zīlāni nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| — Pieturas punkts — | |
|---|---|
 Saglabājusies noliktavas ēka | |
.svg)  Zīlāni | |
| Pamatinformācija | |
| Līnijā | Krustpils—Rēzekne II |
| Atklāta | 1901. gadā |
| Vēsturiskie nosaukumi | Zilāni, Zilaņi |
| Pieturas punkta tips | pasažieru |
| Sliežu ceļi | 1 |
| Atrašanās vieta | |
| Koordinātas | 56°30′58.6″N 25°54′42.7″E / 56.516278°N 25.911861°EKoordinātas: 56°30′58.6″N 25°54′42.7″E / 56.516278°N 25.911861°E |
| Tuvākās stacijas |
Krustpils (4 km) Kūkas (9 km) Ozolsala (12 km) Daugava (15 km) |
| Tuvākie p. p., c. p. un i. p. | Asote (13 km) |
| Attālums līdz Rīgai | 133 km |
Zīlāni ir neizmantots pieturas punkts Jēkabpilī pie Zīlāniem, līnijā Krustpils—Rēzekne II starp stacijām Krustpils un Kūkas. Visi bijušās stacijas sliežu ceļi mūsdienās nojaukti. Saglabājusies noliktavas ēka pie Oļu ielas pārbrauktuves un vairākas pie stacijas atradušās ēkas (mūsdienās dzīvojamās mājas). Pasažieru vilcieni Zīlānos nepietur.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stacija atklāta 1901. gadā. Uzsākot Maskavas—Ventspils dzelzceļa būvi, ko veica ārzemju akcionāri, Krustpils tuvumā tika projektēta jauna, liela dzelzceļa stacija. Šiem mērķiem izvēlējās četrus kilometrus attālumā no Krustpils esošo Zīlānu sādžu. Vieta bijusi ļoti purvaina, pat ar aizaugušu ezeru, tāpēc, lai nosusinātu izvēlēto teritoriju, tika rakts liels un plats novadgrāvis. Tika izmantots tikai roku darbs, ar zirgu pajūgiem izrakto granti pievedot dzelzceļa stigas uzbērumam. Darbs bija labi maksāts, par katru atvesto grants kravu — 1 cara zelta rublis, tāpēc dienu un nakti strādājuši ļoti daudzi cilvēki. Darbs ritējis ātri un 1904. gada 11. (24.) novembrī līnija tika atklāta. Zīlānos uzcēla depo 16 lokomotīvēm, rampu lokomotīvju apgriešanai, remontdarbnīcas, pirti, vairāk nekā desmit lielas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem, ūdenstorni, ūdens vadu trīs kilometru garumā, ūdens pumpēšanas ierīces un māju Daugavas krastā, lielu koka stacijas ēku, dzelzceļa skolu, noliktavas, tualetes. Tika ievilkta telegrāfa līnija.[1] Zīlānu stacijas teritorijā bija 6 sliežu ceļi. Lielākā un nozīmīgākā stacija posmā no Rīgas līdz Zilupei. Pirmais pasaules karš pārtrauca rūpniecības uzplaukumu un pilnīgi izmainīja saimniecības struktūru un dzelzceļa transporta attīstību Latvijas teritorijā. Kara laikā no Latvijas tika evakuētas svarīgākās rūpnīcas, tajā skaitā transporta uzņēmumu iekārtas - 30 tūkst. vagonu — 186,2 milj. rubļu vērtībā, kā arī dzelzceļa saimniecībā izmantotais ritošais sastāvs. Smagi cieta viss dzelzceļa tīkls, īpaši šī apkārtne, kas trīs kara gadus atradās tiešā frontes līnijas tuvumā. Vairākas līnijas kara laikā tika iznīcinātas, uzspridzināti visi lielie tilti (Zeļķu tiltu atjaunoja tikai 1930. gadā), stacijas, nopostīti arī ūdenstorņi un depo.
Vairs nevajadzīgā Krustpils apvedceļa līnija, pa kuru vilcieni varēja kursēt no Zīlāniem Jelgavas virzienā, neiebraucot Krustpilī, nojaukta 20. gadsimta 20. gados. Kādreizējais Zīlānu—Krustpils savienojošais ceļš no tā laika ir galvenais ceļš līnijā Ventspils—Zilupe. Zīlānu stacijas ēkas 20. gadsimta 20.—30. gados pārvestas uz Viesītes lauku dzelzceļu tīklu.[2] Bijusī svarīgā stacija kļuva par parastu izmaiņas punktu, bet 20. gadsimta 80. gados tajā vilcieni vairs nepieturēja.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 32.lpp.
- ↑ T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 102. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Zīlāni
- Zīlānu stacijas foto (krieviski)
- Zīlānu stacija pirmskara kartē. Redzams kādreizējais Krustpils apvedceļš.
| ||||||