Ozolsala (stacija)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par dzelzceļa staciju. Par citām jēdziena Ozolsala nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ozolsala
— Pieturas punkts —
Ozolsala
Ozolsalas stacijas ēka 2019. gadā
Ozolsala (Latvijas dzelzceļi)
Ozolsala
Ozolsala
Pamatinformācija
Līnijā Rīga—Krustpils
Atklāta 1942. gadā
Pieturas punkta
tips
pasažieru
Platformu skaits 1
Sliežu ceļi 2
Atrašanās vieta
Adrese Ozolsala 2, Krustpils nov.,
Krustpils pag., LV-5204
Koordinātas 56°35′00″N 25°47′22″E / 56.58333°N 25.78944°E / 56.58333; 25.78944Koordinātas: 56°35′00″N 25°47′22″E / 56.58333°N 25.78944°E / 56.58333; 25.78944
Tuvākās stacijas Krustpils (8 km)
Pļaviņas (9 km)
Tuvākie p. p.,
c. p. un i. p.
Zīlāni (12 km)
Attālums līdz Rīgai 121 km

Ozolsala ir pieturas punkts līnijā Rīga—Krustpils, kas atrodas Krustpils novada Krustpils pagastā. Stacijas ēka tiek izmantota kā dzīvojamā ēka "Ozolsala 2"[1], kopš 2019. gada ēka ir neapdzīvota. Uz Ozolsalas staciju no Daugavpils šosejas ved neliels autoceļš V797. Stacijai tuvākā apdzīvotā vieta ir skrajciems Ganukrogs, kas atrodas gandrīz kilometra attālumā uz dienvidrietumiem no stacijas, bet Ozolsalas ciems atrodas 5 km uz ziemeļaustrumiem, kaimiņu novadā, otrpus Aiviekstes.

No 2019. gada decembra Ozolsalas pieturā vilcieni vairs neapstāsies.[2][3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ozolsalas izmaiņas punktu atvēra 1942. gadā. 1956. gadā izstrādāja projektu par pasažieru platformas un koka paviljona izbūvi. 1974. gadā šeit uzbūvēja nelielu koka stacijas ēku.[4] Pēc otrā sliežu ceļa posmā Skrīveri—Krustpils atklāšanas stacija pārvērsta par pieturas punktu, tajā uzbūvēti jauni paaugstināti peroni.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 196.lpp.
  2. Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī
  3. No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās
  4. Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. Rīga : Jumava, 2009, 33. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0