Zazu valoda

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Zazaki valoda)
Jump to navigation Jump to search
Zazu valoda
Zazaki
Valodu lieto: Turcijā
Pratēju skaits: 2–3 miljoni
Valodu saime: indoeiropiešu valodas
 indoirāņu valodas
  irāņu valodas
   rietumirāņu valodas
    ziemeļrietumirāņu valodas
     zazu–gurani valodas
      Zazu valoda 
Rakstība: latīņu alfabēts
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2: zza
ISO 639-3: dažādi:
zza — zazu valoda (makrovaloda)
diq — dimli valoda
kiu — kirmandžki valoda 
Zaza DialectsMap-5.gif
Zazu valodas dialektu izplatība Turcijā

Zazu valoda, arī zazaki (zazaki), ir irāņu valoda, kurā galvenokārt runā zazu etniskā grupa, kas dzīvo Turcijas austrumu daļā, Eifratas upes augštecē esošajos Tundželi, Bingelas, Erzindžanas un Elazīgas ilos. Nav uzticamu avotu par kopējo zazu valodas pratēju skaitu. Turcijas austrumos zazu valodas pratēju skaits tiek lēsts no 1,5 līdz 2 miljoniem,[1] bet tā kā daudzi zazi ir devušies uz dzīvi arī citviet Turcijā un ārpus valsts robežām, tad kopējais zazu valodas pratēju skaits varētu būt no 2 līdz 3 miljoniem.

Zazu valoda ir makrovaloda, tā sīkāk dalās vairākos heterogēnos dialektos — kirmandžki valodā, dienvidrietumu zazu valodā un dimli (dimili) valodā. Laika gaitā zazaki valodu ir ietekmējušas arī citas valodas. Vislielākā ietekme ir bijusi no kurdu valodas, bet ir arī daudz aizguvumi no arābu valodas, persiešu valodas, armēņu valodas un turku valodas.[1]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nereti zazu valodu politisko un kultūras iemeslu dēļ kļūdaini uzskata par kurdu valodas dialektu. Tomēr tā ir neatkarīga ziemeļrietumirāņu atzara valoda. Beludžu valoda ir tuvāka zazu valodai nekā kurdu valoda.[1] Radnieciski zazu valodai vistuvākā ir gurani valoda. Zazu valodai ir pārsteidzoša līdzība ar izmirušo partiešu valodu, tomēr nav pierādīts, ka zazu valoda ir cēlusies no šīs valodas.

Turku valodnieki zazu valodu ir klasificējuši arī kā tjurku valodu (līdzās kurdu valodai), bet tas visticamāk ir darīts turku nacionālisma idejas vārdā. Šāda klasifikācija nav pareiza, lai gan to joprojām māca Turcijas universitātēs.[2]

Dialekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zazu valoda ir makrovaloda, tā sīkāk dalās vairākos heterogēnos dialektos — kirmandžki valodā (ziemeļu zazu; ISO 639-3 kods: kiu), dienvidrietumu zazu valodā un dimli (dimili) valodā (dienvidrietumu zazau; diq). Dialekti ir izveidojušies ne tikai valodniecisku iemeslu dēļ, bet arī reliģisku iemeslu vadīti. Jēdziens ‘dimili valoda’ tiek izmantots arī, lai apzīmētu sunnītu zazu valodu,[1] bet ziemeļos dzīvojošie zazi ir šiīti.

Fonoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Artikulācija balsīgums labiāls dentāls alveol. alv-palat. velārs uvulārs glotāls
Slēdzenis nebalsīgs p t . h (ç) k q .
balsīgs b d . dʒ (c) g . .
Berzenis nebalsīgs f . s ʃ (ş) x . h
balsīgs v . z ʒ (j) ʁ (ğ) . .
Spraudzenis balsīgs w . . j (y) . . .
Nazāls līdzskanis balsīgs m n . . . . .
Laterāls spraudzenis balsīgs . l . . . . .
Vibrants balsīgs . ɾ (r) / r (rr, R) . . . . .

No patskaņiem zazu valodā ir /i, e (ê), ε (e), a, o, u, ü, ɨ (ı)/.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zazu valodas izpēte sākās 1856. gadā ar valodnieka Pētera Lerha 40 lappušu biezo pētījumu zazu valodā un tulkojumu vācu valodā.[1] Tajā laikā zazu valoda tika uzskatīta par kurdu valodas dialektu. 1932. gadā valodnieki Kārlis Hadanks un Oskars Manns uzrakstīja pirmo zazu valodas gramatikas aprakstu, kas kalpoja par iemeslu, lai zazu valodu atdalītu kā atsevišķu valodu no kurdu valodas. Līdz pat 1980. gadiem zazu valoda oficiāli netika noteikta kā atsevišķa valoda.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Gernot Windfuhr. The Iranian Languages. Routledge, 2013. 545. lpp. ISBN 9781135797034.
  2. Ernst Kausen. «Die Zaza-Sprache». .doc (vācu). 2006. gads. Skatīts: 2020. gada 12. oktobrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]