Baškortostāna

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Baškīrija)
Jump to navigation Jump to search
Baškortostānas Republika
Республика Башкортостан
Башҡортостан Республикаһы
Flag of Baškortostānas Republika
Karogs
Coat of arms of Baškortostānas Republika
Ģerbonis
Bashkir03.png
Administratīvais centrs Ufa
Oficiālā valoda krievu
baškīru
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Pievolgas
Platība 
 - Kopējā 143 600 km²
Iedzīvotāji
 - Kopā 4 104 336
 - Blīvums 28,7/km²
 - Tautas krievi (36,1%)
baškīri (29,5%)
tatāri (25,4%)
Pilsētas 21
Rajoni 54
Mājaslapa: http://www.bashkortostan.ru/
Baškortostānas Republika Vikikrātuvē

Baškortostānas Republika (arī Baškīrija[1]) ir viena no Krievijas Federācijas republikām Pievolgas federālajā apgabalā. Tā robežojas ar Tatarstānu rietumos, Udmurtiju ziemeļrietumos, Permas novadu un Sverdlovskas apgabalu ziemeļos, Čeļabinskas apgabalu austrumos un Orenburgas apgabalu dienvidos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās zināmās apmetnes mūsdienu Baškortostānas teritorijā tiek datētas ar agrīno paleolīta periodu. Urtatube apmetnē pie Karabalikti ezera tika atrasti dažādi akmens rīki, kas tiek attiecināti uz Ašelas kultūru. Dienvidurālos bija augu, dzīvnieku un akmens izejvielu bagātība, kas piesaistīja cilvēkus no dažādiem rajoniem (tai skaitā pietiekami attāliem).

Lielāka cilvēku klātbūtne notika bronzas laikmetā, kad ienāca Abaševas kultūras pārstāvji. Viņiem bija prasmes bronzas instrumentu, ieroču un rotājumu ražošanā, un viņi kļuva par pirmajiem, kas izveidoja pastāvīgas apmetnes reģionā.

Baškīru jātnieks 1812. gada karā.

Zelta Ordas sabrukuma periodā 15. gadsimta sākumā tagadējās Baškortostānas teritorijā nodibinājās Nogaju orda, vēlāk ziemeļu daļā arī Kazaņas haniste (1438) un Sibīrijas haniste (1490). Krievijas cariste pēc uzvaras pār Kazaņas hanu (1552) un Sibīrijas hanu (1598) inkorporēja to teritorijas savā valstī. Līdz 1634. gadam Krievijas cari pakļāva arī pārējo Baškortostānas teritoriju. Lai atgūtu tiesības uz saviem zemes īpašumiem un pret piespiedu kristīšanu, notika daudzas vietējo iedzīvotāju sacelšanās (1645, 1662—1664, 1681—1684, 1704—1711/1725). Liela daļa pamatiedzīvotāju tika iznīcināti vai pameta savu zemi. 1708. gadā Kazaņas guberņā izveidoja Ufas vaivadiju, ko 1719. gadā pārdēvēja par Ufas provinci.

Krievijas impērijas laikā 1744. gadā baškīru zemēs nodibināja Orenburgas guberņu, kurā bija Orenburgas, Ufas un Isetas provinces. Pēdējie baškīru nemieri bija 1755. un 1773.—1775. gadā Pugačova vadītās sacelšanās laikā. Toties 1812. gada kara laikā Krievijas pusē pret Napoleonu cīnījās 28 baškīru pulki ar vairāk kā 4000 kara zirgiem.

1865. gadā Orenburgas guberņas ziemeļu daļā izveidoja Ufas guberņu. Tās teritorijā 19. gs. beigās un 20 gs. sākumā izveidojās vairāki desmiti latviešu koloniju, no kurām lielākās bija Arhlatviešu kolonija, Bakaldīna un Austrumciems[2]. Austrumciemā no 1884. līdz 1887. gadam par skolotāju strādāja rakstnieks Sudrabu Edžus. 1937. un 1938. gadā PSRS Lielā terora laikā tā dēvētās Latviešu operācijas gaitā tika nogalināti daudzi Baškīrijas latvieši[3][4][5] — visi sabiedriski aktīvie cilvēki, turīgākie zemnieki, skolotāji, teju visi darba spējas vecuma vīrieši. Tika slēgtas visas Baškīrijas latviešu organizācijas un skolas.

1917. gada decembrī baškīru kurultajs pieņēma lēmumu dibināt autonomu Baškurdistānu, kuras armija cīnījās pret Sarkano Armiju. Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gada martā padomju valdība izveidoja Baškīrijas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku. 1932. gadā tās teritorijā atklāja naftas atradnes, kuras saka izmantot Otrā pasaules kara laikā. 1990. gada 11. oktobrī izveidotā Baškortostāna deklarēja valstisko suverenitāti, tomēr 1992. gada 31. martā tās valdība parakstīja Krievijas Federācijas līgumu.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baškīri tautas tērpos (1872).

Pēc Krievijas tautskaites datiem Baškortastānas etniskais sastāvs 2010. gadā bija šāds:

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ilona Saverasa. «Latvietība Maksima Gorkija ciemā», 2009. gada 14. novembris. Skatīts: 2018. gada 12. janvāris.
  2. Ieva Alberte. «Latvieši Baškortostānā: Mēs te jasmīnus sastādījām!», 2009. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 12. janvāris.
  3. Ieva Vītola. «Simts gadus latviešu valoda skanējusi Urālu piekājē, bet kā nākotnē?», 2011. gada 13. jūnijs. Skatīts: 2018. gada 12. janvāris.
  4. «Vidzemnieki Inspēteri Ufas guberņā». Skatīts: 2018 ga a12. janvāris.
  5. «Baškīrijas Austrumciema noslepkavoto latviešu saraksts». Skatīts: 2018. gada 12. janvāris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]