Ziemeļu un Dienvidu dinastijas

Ķīnas dalījums Ziemeļu Vei un Dienvidu Sun valstīs

Ķīnas dalījums 440. gadā

Čeņ dinastija dienvidos, Ziemeļu Džou gaiši zilā, Ziemeļu Cji tumši zilā, Rietumu Lian rozā, 560.gadā

Ziemeļu un Dienvidu dinastijas ir posms Ķīnas vēsturē no 420. līdz 589. gadam, kas sākās pēc tam kad dienvidos sabruka Dzjiņu dinastija, bet ziemeļos par varu cīnijās jaunās barbaru dinastijas. Šis laiks ir nestabilā Sešu dinastiju laika (220.-589.) beigu posms.

Lai arī Ķīnu plosīja politiskie un militārie konflikti, šajā laikā Ķīnas kultūra sasniedza jaunas virsotnes. Ta kā Ķīnas dienvidi attīstīja sakarus ar mūsdienu Vjetnamā un Kambodžā esošajām valstīm, Ķīnā ienāca Indijas kultūra, valstī izplatījās Mahājānas budisms un daoisms. Šajā laikā notika ievērojama haņu migrācija uz teritorijām dienvidos no Jandzi upes, arī ziemeļu teritorijās ienākušie barbari pieņēma ķīniešu kultūru.

Ziemeļu dinastijas

Par Ziemeļu dinastiju perioda sākumu uzskata 439. gadu, kad Ziemeļu Vei iekaroja Ziemeļu Lian dinastijas valsti, tādējādi apvienojot ziemeļus vienā valstī. Pēc Piecu Barbaru sacelšanās radušās daudzās valstiņas pakāpeniski iekaroja un 386. gadā apvienoja Ziemeļu Vei dinastijas valsts (386.-535.), kas vēlāk sašķēlās Austrumu Vei (534.-550.) un Rietumu Vei (535.-556.) valstīs. Ziemeļu Vei dinastiju izveidoja tjurku un mongoļu priekšteči šanbei (xianbei).

Austrumu Vei dinastijai sekoja Ziemeļu Cji dinastija (550.-577.). Rietumu Vei dinastijai sekoja Ziemeļu Džou (557.-581.) dinastija, kurai sekoja Sui dinastija.

Dienvidu dinastijas

Dienvidos viena otrai sekoja virkne īslaicīgu dinastiju kuras dibināja ģenerāļi, kas mācēja sagrābt varu, bet kuru pēcnācējiem neizdevās to noturēt. Pēc pēdējā Dzjiņu imperatora gāšanas izveidojās Dienvidu Sun (Liu Sun) dinastija (420.-479.) kam sekoja Dienvidu Cji (479.-502.), Lian (502.-557.), Rietumu Lian (555.-587.) un Čeņ (557.-589.) dinastijas, kurās bieži mainījās valdnieki, katrā dinastijā to bija no 5-8. Visām dienvidu dinastijām, izņemot Lian, galvaspilsēta bija Naņdzjina. Par veiksmīgāko var uzskatīt Lian dinastijas dibinātāja, imperatora Sjao Jaņa (Vudi) (502.-549.) valdīšanas laiku.

Vājā Čeņ dinastija nespēja pretoties ziemeļu valdnieka Jan Dzjana uzbrukumam un Ķīnu apvienoja jaunā Sui dinastija.