Zirgi karā

Vikipēdijas lapa
Skotijas kavalērijas karavīru uzbrukums Vaterlo kaujā

Zirgi karā — zirgu (kavalērijas, jātnieku) izmantošana karadarbībā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zirgus pirmo reizi sāka izmantot karadarbībā pirms vairāk nekā 5000 gadiem. Pirmās liecības par zirgu izmantošanu karadarbībā datējamas ar 4000-3000 gadiem pirms mūsu ēras. Ir saglabājušās šumeru kara ilustrācijas no aptuveni 2500 gadiem pirms mūsu ēras, kurās attēloti zirgu vilkti rati. Uzlabojoties tehnoloģijām, palielinājās zirgu izmantošanas efektivitāte.

Izmantoto zirgu veids bija atkarīgs no karadarbības veida. Zirgi bija labi piemēroti Vidusāzijas stepju nomadu tautu militārajai taktikai. Musulmaņu karavīri 7. un 8. gadsimtā mūsu ēras Ziemeļāfrikā, Āzijā un Eiropā savās kampaņās lielā mērā paļāvās uz jātnieku karaspēku, un slavenākie tā laika smagās kavalērijas pārstāvji bija Eiropas bruņinieki. Līdz ar šaujamieroču parādīšanos atkal pieauga vieglās kavalērijas nozīme, kas piedalījās Eiropas karos un Amerikas iekarošanā. Tai bija izšķiroša nozīme dažās Napoleona karu kaujās. Amerikā dažas indiāņu ciltis pārņēma zirgu kara taktiku, un mobilie jātnieku pulki bija svarīga kaujas vienība Amerikas pilsoņu karā.

Pēc Pirmā pasaules kara, līdz ar tanku parādīšanos, kavalērijas izmantošana pakāpeniski tika pārtraukta, lai gan daži kavalērijas formējumi piedalījās Otrajā pasaules karā. Līdz Otrā pasaules kara beigām zirgi kaujas laukā bija reti sastopami.

Mūsdienās kavalērija armijā praktiski vairs nav sastopama, lai gan ASV armijas īpašie spēki izmantoja zirgus 2001. gada ASV iebrukuma laikā Afganistānā. Zirgi joprojām ir Trešās pasaules valstu armiju rīcībā. Nelieli jātnieku formējumi joprojām ir policijas spēkos, patrulēšanai, izlūkošanai, ceremonijām un mācībām.

Senā Roma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sīkākai informācijai skatīt Senās Romas kavalērija.

Amerikas pilsoņu karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sīkākai informācijai skatīt Kauja pie Brendi stacijas.

Attēlojums mākslā un kino[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]