Saulkrasti

Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Saulkrasti nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Saulkrasti
Novada pilsēta
Saulkrastu pludmale pie Baltās kāpas
Karogs Ģerbonis
Saulkrasti Saulkrasti
Koordinātas: 57°15′43″N 24°24′57″E
Valsts	Latvija
Novads	Saulkrastu novads
Pilsētas tiesības	kopš 1991. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Neubad
Platība
• Kopējā	6,1 km2
• sauszeme	6,0 km2
• ūdens	0,1 km2
Augstums	10 m
Iedzīvotāji (2025)
• kopā	3 124
• blīvums	520,7 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-2160
Mājaslapa	www.saulkrasti.lv
Saulkrasti Vikikrātuvē

Saulkrasti ir pilsēta Vidzemes rietumos, Rīgas līča piekrastē. Atrodas 41 km no Rīgas. Pilsētas robežas galvenokārt ietver joslu starp dzelzceļu (dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte) un jūru no Inčupes līdz Ķīšupei. Tallinas šoseja (A1 un E67), kas ilgus gadus gājusi cauri pilsētai, kopš 2007. gada to apliec pa Saulkrastu apvedceļu.

Vēsture

Saulkrasti izveidojušies senās Metsepoles zemes zvejnieku ciemu teritorijā, caur kuriem gāja stratēģiski svarīgais piekrastes ceļš uz Sontaganu mūsdienu Igaunijā. 1207. gadā Līvzemes dalīšanas līguma rezultātā Metsepole kā trešais Gaujas līvu novads nonāca Rīgas bīskapa pārvaldībā. Tagadējā Saulkrastu teritorija atradās Kubeseles jeb Krimuldas draudzes novadā, tika izveidots arī pirmais lūgšanu nams — kapela, kas nosaukta Sv. Pētera vārdā. 1640. gadā izveidojās luteriskā Pēterupes draudze. Mācītāja mājas vajadzībām piešķīra ceturtdaļu arkla zemes un divas mācītāja mājas saimniecības (Bāžas un Cīruļi). 1641. gadā uzcēla jaunu luterāņu baznīcu.

1823. gadā uz Bīriņu muižas zemes uz dienvidiem no Ķīšupes tika dibināta Neibāde ("Jaunā peldvieta"), kas veidojās kā Vidzemes muižniecības peldvieta. No 1857. gada līdz 1913. gadam Pēterupe, Pabažu jūrmala un Skultes jūrmala netālu no Aģes grīvas bija populārākās kuģu būves vietas, kurās būvēja šonerus, gafelšonerus un brigantīnas.

Pēc 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanas Neibāde ietilpa Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā. 1898. gadā kronim piederošo Pabažu muižas zemi sadalīja apbūves gabalos un piešķīra viesnīcu būvei, šo kūrortu dēvēja par Katrīnbādi jeb Pabažu jūrmalu. 1925. gadā Neibādei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu.

Neibādi 1931. gadā pārdēvēja par Saulkrastiem (mūsdienās par Neibādi nosacīti sauc pilsētas ziemeļu daļu ap Ķīšupes ieteku) un 1933. gadā apvienoja ar Pēterupes apdzīvoto vietu.

Velosipēdu muzeja norāde Saulkrastos

1950. gadā Saulkrastiem pievienoja Pabažus un 21. februārī apdzīvotajai vietai piešķīra strādnieku ciemata statusu (līdz 1952. gadam ar nosaukumu Saulkraste), no 1961. gada 23. decembra — pilsētciemata. No 1949. līdz 1956. gadam pilsētciemats bija Saulkrastu rajona centrs, līdz 1962. gadā Saulkrastu rajonu pievienoja Rīgas rajonam. 1967. gadā Saulkrastiem pievienoja daļu no Skultes ciema teritorijas, izveidojot Saulkrastu lauku teritoriju.

1991. gadā Saulkrastiem piešķīra pilsētas statusu. Pēc Rīgas rajona likvidācijas 2009. gadā pilsēta kļuva par Saulkrastu novada centru, bet kopš 2021. gada — par palielinātā Saulkrastu novada centru. 2010. gadā Saulkrastu pilsētas lauku teritoriju pārdēvēja par Saulkrastu pagastu.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 339 —     1959 2 102 +7.90% 1970 3 172 +3.81%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 3 617 +1.47% 1989 3 418 −0.56% 2000 3 252 −0.45%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 3 092 −0.46% 2021 3 090 −0.01%

Apskates objekti

• Baltā kāpa
• Velosipēdu muzejs
• R. Kaudzītes dārza māja
• Jūras parks un peldvieta "Centrs"
• Dabas parks "Piejūra"
• Saules laukums
• Saulrieta taka

Ievērojami cilvēki

• Jānis Balodis (1881—1965), Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks, kara ministrs
• Ligita Skujiņa (1958), aktrise
• Edvīns Šnore (1974), Saeimas deputāts, kinorežisors, vēsturnieks

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saulkrasti.
• Pilsētas simboli