Saulkrasti

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Saulkrasti nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Saulkrasti
pilsēta
Velosipēdu muzeja norāde Saulkrastos
Velosipēdu muzeja norāde Saulkrastos
Karogs: Saulkrasti
Karogs
Ģerbonis: Saulkrasti
Ģerbonis
Saulkrasti (Latvija)
Saulkrasti
Saulkrasti
Koordinātas: 57°15′43″N 24°24′57″E / 57.26194°N 24.41583°E / 57.26194; 24.41583Koordinātas: 57°15′43″N 24°24′57″E / 57.26194°N 24.41583°E / 57.26194; 24.41583
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Saulkrastu novads
Pilsētas tiesības kopš 1991. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Neubad
Platība
 • Kopējā 4,8 km2
Augstums 10 m
Iedzīvotāji (01.01.2015.)[1]
 • kopā 3 298
 • blīvums 687,1/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-2160
Mājaslapa www.saulkrasti.lv
Saulkrasti Vikikrātuvē

Saulkrasti ir pilsēta Vidzemes rietumos, Rīgas jūras līča piekrastē. Pilsētas robežas galvenokārt ietver joslu starp dzelzceļu un jūru no Inčupes līdz Ķīšupei.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Saulkrastu vēsture

Saulkrasti izveidojušies senās Metsepoles zemes zvejnieku ciemu teritorijā, caur kuriem gāja stratēģiski svarīgais piekrastes ceļš uz Sontaganu. 1207. gadā Līvzemes dalīšanas līguma rezultātā Metsepole kā trešais Gaujas līvu novads nonāca Rīgas bīskapa pārvaldībā. Tagadējā Saulkrastu teritorija atradās Kubeseles jeb Krimuldas draudzes novadā, tika izveidots arī pirmais lūgšanu nams- kapela, kas nosaukta sv. Pētera vārdā. 1640. gadā izveidojās luteriskā Pēterupes draudze. Mācītāja mājas vajadzībām piešķīta ceturtdaļu arkla zemes un divas mācītāja mājas saimniecības (Bāžas un Cīruļi). 1641. gadā uzcēla jaunu luterāņu baznīcu.

1823. gadā uz Bīriņu muižas zemes uz dienvidiem no Ķīšupes tika dibināta Neibāde ("Jaunā peldvieta"), kas veidojās kā Vidzemes muižniecības peldvieta. No 1857. gada līdz 1913. gadam Pēterupe, Pabažu jūrmala un Skultes jūrmala netālu no Aģes grīvas bija populārākās kuģu būves vietas, kurās būvēja šonerus, gafelšonerus un brigantīnas. 1898. gadā kronim piederošo Pabažu muižas zemi sadalīja apbūves gabalos un piešķīra viesnīcu būvei, šo kūrotu dēvēja par Katrīnbādi jeb Pabažu jūrmalu. 1925. gadā Neibādei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu.

Neibādi 1931. gadā pārdēvēja par Saulkrastiem (mūsdienās par Neibādi nosacīti sauc pilsētas ziemeļu daļu ap Ķīšupes ieteku) un 1933. gadā apvienoja ar Pēterupes apdzīvoto vietu.[2][3] 1950. gadā Saulkrastiem pievienoja Pabažus un 21. februārī apdzīvotajai vietai piešķīra strādnieku ciemata statusu (līdz 1952. gadam ar nosaukumu Saulkraste[4]), no 1961. gada 23. decembra — pilsētciemata. No 1949. līdz 1956. gadam Saulkrastu rajona centrs.[5] 1967. gadā pievienoja daļu no Skultes ciema teritorijas, izveidojot Saulkrastu lauku teritoriju. 1991. gadā Saulkrastiem piešķīra pilsētas statusu.

Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Baltā kāpa
  • Velosipēdu muzejs

Ievērojami cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2015. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2015. gada 1. janvārī).
  2. Pēterupes-Neibādes jūrmalas palīdzības un labdarības biedrībai – 85
  3. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldības teritorijas Attīstības programma
  4. Latvijas PSR administrativi-teritorialais iedalījums. 1950. g., Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga 1950
  5. Saulkrastu domes ziņas

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]