Zviedrija Otrajā pasaules karā

Otrā pasaules kara laikā Zviedrija oficiāli ievēroja neitralitātes politiku. Tās ģeopolitiskā novietojuma Skandināvijas pussalā un veiksmīgas manevrēšanas politikas kombinācija palīdzēja valstij saglabāt oficiālo neitralitāti visa kara laikā.

Vēsture

Zviedrija ir saglabājusi neitrālu nostāju starptautiskajās attiecībās vairāk nekā 100 gadus, sākot no Napoleona karu beigām 1815. gadā.

Pasaulē kopš 1939. gada aptuveni 20 valstis ir saglabājušas neitralitātes politiku, bet tikai astoņas Eiropas valstis ir tikpat spējīgas kā Zviedrija oficiāli saglabāt šo nostāju Otrā pasaules kara laikā, tās bija Īrija, Portugāle, Spānija, Andora, Lihtenšteina, Vatikāns, Sanmarīno un Šveice. Zviedrijas sociāldemokrātu valdība vairākkārt piekāpās, reizēm pārkāpjot neitralitāti gan Vācijas, gan Rietumu sabiedroto labā.

Ziemas kara laikā Zviedrija organizēja palīdzību somiem. No Zviedrijas uz Somiju tika nosūtīts "Zviedrijas brīvprātīgo korpuss" (Svenska frivilligkåren), kurā bija bijušie un aktīvie Zviedrijas armijas karavīri, kopā ar 9640 brīvprātīgajiem. Zviedrija apgalvoja, ka tā nav konfliktā iesaistītā puse, un palika neitrāla. Zviedrija arī sniedza Somijai ievērojamus naudas aizdevumus, sūtīja ieročus un organizēja līdzekļu vākšanu.

Vācijas uzbrukuma PSRS laikā Zviedrija ļāva vērmahtam izmantot Zviedrijas dzelzceļu, lai no Norvēģijas uz Somiju nogādātu kājnieku divīziju, kā arī haubices, tankus, pretgaisa lielgabalus un munīciju. Vācu karavīriem, kas devās atvaļinājumā no Norvēģijas un Vācijas bija atļauts šķērsot Zviedriju. Faktiski "atpūtnieku" aizsegā caur Zviedriju nepārtraukti tika pārvadāti vācu karavīri un kravas (1941—1944. gadā tika pārvadāti līdz 2 miljoniem vācu karavīru un aptuveni 100 tūkstoši vagonu ar militārām kravām).

Visa kara laikā Zviedrija pārdeva dzelzsrūdu Vācijai. Pat 1944. gadā Vācijai tika piegādāti 11 miljoni tonnu Zviedrijas rūdas — 80 % no tās eksporta vērtības, iepriekšējos kara gados šie skaitļi bija vēl lielāki.

Visa kara laikā Vācija veica aktīvu provācu propagandu Zviedrijas sabiedrībā, izmantojot daudzus tradicionāli draudzīgus preses izdevumus. Savukārt PSRS centās aktīvi tai pretdarboties.

Pēdējā kara gadā Zviedrija uzņēma bēgļus no Vācijas un Baltijas valstīm. 1945. gada jūnijā Padomju Savienība pieprasīja izdot aptuveni divus tūkstošus karavīru, kas bija ieradušies Zviedrijā vācu uniformā. Lielākā daļa no viņiem bija vācieši. Zviedrijas valdība atteicās viņus izdot, tāpat kā 30 000 civiliedzīvotāju, kas bija aizbēguši uz šo valsti. Tomēr 1946. gada sākumā Padomju Savienībai tika izdoti 145 Baltijas leģionāri un 227 vācieši, kas bija pastrādājuši kara noziegumus PSRS teritorijā. Tajā pašā laikā lielākā daļa nacistu karavīru, tostarp zviedri, palika valstī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zviedrija Otrajā pasaules karā.