Ģederts Odiņš
|
Ģederts Odiņš (dzimis 1877. gada 29. janvārī, miris 1937. gadā) bija Latvijas pedagogs. Jelgavas II valsts vidusskolas, vēlāk ģimnāzijas, direktors (1922-1934) un Valsts centrālā pedagoģiskā institūta direktors (1925–1930).
Dzīves gājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1877. gada 29. janvārī Misas pagastā rentnieka ģimenē. 1893. gadā viņš beidza Talsu pilsētas skolu. No 1896. līdz 1899. gadam pēc tautskolotāja eksāmenu nokārtošanas strādā par palīgskolotāju Jērcēnu pagasta skolā. No 1899. gada mācījās Pēterburgas skolotāju institūtā, kuru absolvēja 1902. gadā. 1901. gadā strādāja Baku ģimnāzijas vasaras kolonijā Kaukāzā. Kā valsts stipendiāts mācījās ārzemēs: apmeklēja rokdarbu kursus Leipcigā un Lozannā, studēja fiziku un ķīmiju Vīnes Universitātē. Līdz 1906. gadam strādāja Jēzus baznīcas tirdzniecības skolā Pēterburgā, bija mājskolotājs Pēterburgas gubernatora Zinovjeva ģimenē, rokdarbu skolotājs Pēterburgas skolotāju institūtā. 1906. gadā pārcēlās uz Rīgu, strādāja par inspektoru A. Ķeniņa tirdzniecības skolā. Vēlāk izveidoja un vadīja Skolotāju sabiedrības Tirdzniecības skolu Martas ielā 5. Šo skolu savos autobiogrāfiskajos tēlojumos aprakstīja skolotājs Jānis Greste. Bija inspektors Nikolaja II tirdzniecības skolā (1908-1916), no 1912. gada studēja Komercinstitūtā, pēc kura beigšanas tika iecelts par komercskolas direktoru. Pēc Oktobra revolūcijas bija bezpajumtnieku vasaras nometnes Udeļnajā dibinātājs un vadītājs. Kopā ar viņu tur strādāja vēlākie Jelgavas II valsts vidusskolas skolotāji Jānis Greste, Lilija Ķempe un Fricis Dravnieks. 1920. gadā darbojās reevakuācijas komisijā Maskavā.
Pēc atgriešanās dzimtenē no 1921. gada bija Latvijas Izglītības ministrijas arodskolu nodaļas vadītājs, Jelgavas II valsts vidusskolas (ģimnāzijas) direktors (1922-1934) un Valsts centrālā pedagoģiskā institūta direktors (1925–1930).[1]
Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā Ģ. Odiņu atlaida no Jelgavas II valsts ģimnāzijas direktora amata, pārceļot darbā uz Zaļenieku vidusskolu. Pedagogu šis amats un darba perspektīve neapmierināja, tādēļ viņš aizgāja pensijā. Mūža novakari pavadīja savās lauku mājās.
Miris 1937. gada 19. augustā, apbedīts Rubas kapsētā.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis (IV šķira, 1926)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Skolā – ar uzņēmējdarbību. Ģedertu Odiņu pieminot Andrejs Grāpis, Mājas Viesis 2016. gada 11. oktobrī