Martas iela (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Martas iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Martas iela
Martas iela
Martas iela pie Krišjāņa Barona ielas.
Skats Tērbatas ielas virzienā.
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.svg Rīga
Priekšpilsēta Centra rajons
Apkaime Centrs
Garums 175 m
Atklāta 1860. gadā
Vēsturiskie
nosaukumi
Pirts iela (1860-1885)
Joslu skaits 3 (2 izmantotas kā autostāvvietas)
Segums bruģis

Martas iela ir vietējas nozīmes vienvirziena iela Rīgā, Centra rajona Centra apkaimē. Tā sākas krustojumā ar Tērbatas ielu pilsētas centra centrālajā—dienvidu daļā, virzās dienvidaustrumu virzienā, beidzas krustojumā ar Krišjāņa Barona ielu. Kopējais ielas garums — 175 metri,[1] visā garumā klāta ar bruģa segumu. Autotransporta satiksmei atvēlēta viena braukšanas josla Tērbatas ielas virzienā, ielas abās pusēs ierīkotas pašvaldības maksas autostāvvietas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Martas iela Rīgas pilsētas ielu sarakstos pirmoreiz atrodama 1860. gadā ar nosaukumu Pirts iela. Divdesmit piecus gadus vēlāk, 1885. gadā, nosaukums tika mainīts uz Martas iela (vācu: Marthastraße, krievu: Марфинская улица), kas palicis nemainīgs līdz mūsdienām.[2]

Ielas raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Martas iela sākas nosacītā T veida krustojumā ar Tērbatas ielu, jo tās nepāra numuru pusē 10 metru attālumā atrodas Tērbatas ielas un Akas ielas savienojums, pāra numuru pusē 50 metru attālumā — Tērbatas ielas un Ģertrūdes ielas savienojums. Visā garumā virzās taisni, dienvidaustrumu virzienā. Aptuveni ielas vidusdaļā pāra numuru pusē redzama 1990. gados celtās biroju ēkas aizmugurējā daļa ar veikala Maxima X noliktavām un piegādes daļu (adrese: Ģertrūdes iela 33/35), gar tirdzniecības platībām izveidota publiski caurstaigājama eja, kas nodrošina gājējiem papildu savienojumu ar Ģertrūdes ielu. Iela beidzas T veida krustojumā ar Krišjāņa Barona ielu iepretīm krišnaītu saieta vietai Hare Krišnas Centram, jo turpat blakus 40 metru attālumā, Vecrīgas virzienā, atrodas nākamais ielu savienojums — Krišjāņa Barona ielas un Ģertrūdes ielas krustojums.

Martas iela ikdienā ir samērā drūma un šaura centra sānieliņa, gar ceļa malām nav koku — vienīgie koki un apstādījumi tajā atrodami Ģertrūdes ielas 31. nama iekšpagalmā, kur arī redzamas agrāk eksistējušas bumbu patvertnes paliekas — ventilācijas šahta. Ēku pirmajos stāvos izvietoti vairāki mazi veikaliņi, uzņēmumu biroji un kafejnīcas, augstākos stāvos — dzīvokļi.

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Martas iela ir savienota ar šādām ielām:

Piemiņas plāksnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Infrastruktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Martas ielā kopā reģistrētas piecas adreses — 1, 3, 5, 7 un 9, pamatā mazstāvu dzīvojamo ēku apbūve (vidēji trīs līdz četru stāvu augstumā). Pasta indekss ielas adresēm piešķirts LV—1011.

Sabiedriskais transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pa Martas ielu, tās ģeogrāfiskā stāvokļa pilsētas centrā dēļ, nekursē sabiedriskais transports, taču tā kustība aktīvi norit blakus esošajās ielās. Martas ielas vienā galā — Krišjāņa Barona ielā — kursē 1., 3. un 11. maršruta tramvaji, pieturvietas izvietotas turpat netālu, abās pusēs krustojumam ar Ģertrūdes ielu. Savukārt pa paralēli ejošo Ģertrūdes ielu tiek nodrošināta 1. trolejbusu maršruta kustība, kas ir viens no šķērsajiem maršrutiem pilsētas centrā un nodrošina savienojumu ar visām centra maģistrālajām ielām. Tā pieturvietas atrodas pie krustojuma ar Krišjāņa Barona ielu.

Kopumā var secināt, ka Martas ielā dzīvojošajiem un strādājošajiem ir iespēja nokļūt ar sabiedrisko transportu ne tikai pilsētas centrā, bet arī virknē citu apkaimju, tostarp Pārdaugavā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]