Pāriet uz saturu

Ķīnas tautas

Vikipēdijas lapa
Ķīnas Tautas Republikas nacionālās autonomijas.
  Reģions
  Prefektūra
  Apriņķis
  Hošuns
  Nac. rajons

Ķīnas Tautas Republikā dzīvo vairāk kā 90 nāciju, tautu un etnisko grupu, bet oficiāli no tām ir atzītas 56 tautības. Haņi (etniskie ķīnieši) ir gandrīz 92 % no valsts iedzīvotāju kopskaita un pārējās tautas tiek apzīmētas kā mazākumtautības vai etniskās minoritātes (少數民族, shǎoshù mínzú). Lielākajai daļai no šīm oficiālajām minoritātēm vienīgais vai galvenais apdzīvotības areāls atrodas Ķīnas teritorijā un tām ir izveidotas dažāda līmeņa nacionālās autonomijas. Oficiālais statuss arī dod šīm tautām noteiktas garantētas tiesības izglītības un valodas atbalsta jomā. Formāli nav nozīmes, vai tauta ir daļa no lielākas citas valsts nācijas (mongoļi, korejieši, kazahi), dzīvo kā minoritāte vairāku valstu teritorijā (lisu Ķīnā, Mjanmā, Taizemē un Indijā) vai tās apdzīvotības apgabals ir tikai Ķīnas teritorijā (mandžūri, salari, še u.c.)

Latviešu valodas vārds «ķīnieši» skaidri nenošķir Ķīnas iedzīvotājus vai pilsoņus no etniskajiem ķīniešiem – haņiem. Ķīniešu valodā Ķīnas valstspiederīgos apzīmē kā 中國人 (Zhōngguórén - ‘Vidusvalsts cilvēks’), bet etniskos ķīniešus – 漢族人 (Hànzúrén – ‘haņu tautības cilvēks’). Termins Zhōngguórén nesatur nekādu etnisku piederību.

Ķīniešu valodas termins mínzú (民族) apzīmē diezgan plašu nozīmju spektru, kā nācija, tauta, tautība, etnoss, etniska grupa. Piemēram, Zhōnghuá mínzú (中华民族) ir divas iespējamas nozīmes — «Ķīniešu nācija» un «Ķīnas tautas». Savienojumā ar konkrētu etnonīmu, kur tas aizvieto mín (‘cilvēki, tauta’), bet atstāj (‘klans, cilts’), iegūst konkrētas tautības nosaukumu, kā Hànzú (汉族) — haņu tautība vai Èwēnkèzú (鄂温克族) — evenku tautība.

Oficiālās tautas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī oficiāli Ķīnas Tautas Republikā ir 56 tautības, to reālais skaits ir ievērojami lielāks. Pēc Ethnologue datiem Ķīnā ir 298 dzīvās valodas. 1954. gada tautas skaitīšanā tika uzskaitīta 41 mazākumtautība. 1964. gada tautas skaitīšanā bija reģistrētas 183 mazākumtautības, no kurām valdība oficiāli atzina 54. No pārējām 129 tautībām 74 tika iekļautas 54 oficiālajās, 23 tika klasificētas kā «citas», bet 32 - kā «šaubīgas». Piemēram, mongoļiem pieskaitīti gan radniecīgie burjati un oirati, gan arī tjurku valodā runājošie tuvieši, bet tādas tuvu radniecīgas tautas kā mongori un baoaņi izdalīti atsevišķi.

Nosaukums
Pašnosaukums
[a]
Kods
[b][1]
Piņjiņs
Vienkāršotā ķīniešu
% no kopējā iedzīvotāju skaita Skaits (2010)
Atzīšanas gads
[c]
Autonomijas
[d]
Karte
[e]
Haņi (ķīnieši) 汉族 HA Hàn Zú 汉族 91.6474 1220844520 1954 nav
Džuani Bouxcuengh ZH Zhuàng Zú 壮族 1.2700 16926381 1954 1 aut. reģ.
1 aut. pref.
1 aut. apr.
Hueji[f] 回族 HU Huí Zú 回族 0.7943 10586087 1954 1 aut. reģ.
2 aut. pref.
10 aut. apr.
Mandžūri ᠮᠠᠨᠵᡠ MA Mǎn Zú 满族 0.7794 10387958 1954 11 aut. apr.
Uiguri ئۇيغۇر‎ UG Wéiwú'ěr Zú 维吾尔族 0.7555 10069346 1954 1 aut. reģ.
Meo[2] Hmongb MH Miáo Zú 苗族 0.7072 9426007 1954 6 aut. pref.
21 aut. apr.
Ji ꆈꌠ YI Yí Zú 彝族 0.6538 8714393 1954 3 aut. pref.
19 aut. apr.
Tudzja Bifjixkhar / Mongrzzir TJ Tǔjiā Zú 土家族 0.6268 8353912 1964 2 aut. pref.
8 aut. apr.
Tibetieši བོད་པ་ ZA Zàng Zú 藏族 0.4713 6282187 1954 1 aut. reģ.
10 aut. pref.
2 aut. apr.
Mongoļi ᠮᠣᠩᠭᠣᠯᠴᠤᠳ
Монголчууд
MG Měnggǔ Zú 蒙古族 0.4488 5981840 1954 1 aut. reģ.
3 aut. pref.
8 aut. apr.
Duni Gaeml DO Dòng Zú 侗族 0.2161 2879974 1954 1 aut. pref.
7 aut. apr.
Buji buxQyaix BY Bùyī Zú 布依族 0.2153 2870034 1954 2 aut. pref.
3 aut. apr.
Jao 瑶族 YA Yáo Zú 瑶族 0.2098 2796003 1954 13 aut. apr.
Baji Baipho BA Bái Zú 白族 0.1451 1933510 1954 1 aut. pref.
1 aut. apr.
Korejieši 한민족 CS Cháoxiǎn Zú 朝鲜族 0.1374 1830929 1954 1 aut. pref.
1 aut. apr.
Hani Haqniq HN Hāní Zú 哈尼族 0.1246 1660932 1954 1 aut. pref.
5 aut. apr.
Li Hlai LI Lí Zú 黎族 0.1098 1463064 1954 5 aut. apr.
Kazahi Қазақтар / Qazaqtar / قازاقتار KZ Hāsàkè Zú 哈萨克族 0.1097 1462588 1954 1 aut. pref.
3 aut. apr.
Daji ᥖᥭᥰ DA Dǎi Zú 傣族 0.0946 1261311 1954 2 aut. pref.
7 aut. apr.
Še She SH Shē Zú 畲族 0.0532 708651 1964 1 aut. apr.
Lisu ꓡꓲ-ꓢꓴ LS Lìsù Zú 傈僳族 0.0527 702839 1954 1 aut. pref.
1 aut. apr.
Dunsjani سارت DX Dōngxiāng Zú 东乡族 0.0466 621500 1954 2 aut. apr.
Gelao Klau GL Gēlǎo Zú 仡佬族 0.0413 550746 1964 3 aut. apr.
Lahu Ladhulsi / Kawzhawd LH Lāhù Zú 拉祜族 0.0365 485966 1954 4 aut. apr.
Va Vāx WA Wǎ Zú 佤族 0.0322 429709 1954 5 aut. apr.
Šuji Sui SU Shuǐ Zú 水族 0.0309 411847 1954 1 aut. apr.
Nakhi[g][2] Na-khi NX Nàxī Zú 纳西族 0.0245 326295 1954 1 aut. apr.
Cjani Rrmea QI Qiāng Zú 羌族 0.0232 309576 1954 1 aut. pref.
1 aut. apr.
Mongori[3] Mongghul TU Tǔ Zú 土族 0.0217 289565 1954 3 aut. apr.
Mulao Mulam ML Mùlǎo Zú 仫佬族 0.0162 216257 1964 1 aut. apr.
Sibo[3] ᠰᡞᠪᡝ XB Xībó Zú 锡伯族 0.0143 190481 1954 1 aut. apr.
Kirgīzi[h] Кыргыздар / قیرغیزدار KG Kē'ěrkèzī Zú 柯尔克孜族 0.0140 186708 1954 1 aut. pref.
Dzjinpo Jinghpaw JP Jǐngpō Zú 景颇族 0.0111 147828 1954 1 aut. pref.
Dauri Daguur DU Dáwò'ěr Zú 达斡尔族 0.0099 131992 1964 1 aut. apr.
Salari Salır SL Sālā Zú 撒拉族 0.0098 130607 1954 2 aut. apr.
Blani[4] Plang BL Bùlǎng Zú 布朗族 0.0090 119639 1964 1 aut. apr.
Maonani Anan MN Máonán Zú 毛南族 0.0076 101192 1964 1 aut. apr.
Tadžiki[i] Tujik TA Tǎjíkè Zú 塔吉克族 0.0038 51069 1954 1 aut. apr.
Pumi Pumi PM Pǔmǐ Zú 普米族 0.0032 42861 1964 1 aut. apr.
Ačani Ngac'ang AC Āchāng Zú 阿昌族 0.0030 39555 1964 3 nac. pag.
Nu Nu NU Nù Zú 怒族 0.0028 37523 1964 1 aut. apr.
Evenki Эвэнкил / ᠧᠸᠧᠩᠺᠢ EW Èwēnkè Zú 鄂温克族 0.0023 30875 1954 1 aut. apr.
Kiņi Kinh tộc GI Jīng Zú 京族 0.0021 28199 1964 nav
Dzjinuo Jino JN Jīnuò Zú 基诺族 0.0017 23143 1979 1 nac. pag.
Deani Ta'ang DE Dé'áng Zú 德昂族 0.0015 20556 1964 1 nac. pag.
Bonani[4] Bounan BO Bǎo'ān Zú 保安族 0.0015 20074 1954 1 aut. apr.
Krievi Pусские RS Éluósī Zú 俄罗斯族 0.0012 15393 1954 1 nac. pag.
Juguri Yogïr / Yogor YG Yùgù Zú 裕固族 0.0011 14378 1954 1 aut. apr.
Uzbeki Oʻzbeklar / اوزبکلر UZ Wūzībiékè Zú 乌孜别克族 0.0008 10569 1954 1 nac. pag.
Menba Monpa MB Ménbā Zú 门巴族 0.0008 10561 1964 5 nac. pag.
Oročoni Oroqen OR Èlúnchūn Zú 鄂伦春族 0.0006 8659 1954 1 aut. apr.
Deruni Derung DR Dúlóng Zú 独龙族 0.0005 6930 1964 1 aut. apr.
Nanaji нанай / χədʑən HZ Hèzhé Zú 赫哲族 0.0004 5354 1964 3 nac. pag.
Gaošaņi[j] Pangcah
Paywan
Bunun
GS Gāoshān Zú 高山族 0.0003 4009 1954 nav
Luoba LB Luòbā Zú 珞巴族 0.0003 3682 1965 3 nac. pag.
Tatāri Tatar TT Tǎtǎ'ěr Zú 塔塔尔族 0.0003 3,556 1954 1 nac. pag.
Neizdalīti Wèi Shìbié Mínzú 未识别民族 0.0480 640101
Naturalizēti pilsoņi Wàiguórén Jiārù Zhōngguójí 外国人加入中国籍 0.0001 1448
Piezīmes:
  1. Kursīvā atzīmēts pašnosaukums tautām bez savas rakstības.
  2. Ķīnas Tautas Republikas standarts GB 3304-91 Names of ethnicities of China in romanization with codes.
  3. Tautām, kas oficiāli atzītas 1964. gadā vai agrāk, atzīmēts to pirmais iekļaušanas gads tautas skaitīšanā (1954 vai 1964).
  4. Nacionālie pagasti atzīmēti tikai tām tautām, kurām nav augstāka līmeņa teritoriālās autonomijas (reģiona, prefektūras vai apriņķa).
  5. Titulārās tautas autonomie reģioni, autonomās prefektūras un autonomie apriņķi.
  6. Iekļauj arī Hainaņas uculus, kas ir čamu bēgļu pēcteči.
  7. Iekļauj arī moso.
  8. Pieskaita arī "Jeņisejas kirgīzus" (hakasus), kas dzīvo Heilundzjanas provincē.
  9. Ar «tadžiku» nosaukumu Ķīnā kopīgi apzīmē pamiriešu tautas sarikoliešus un vahanus.
  10. Kolektīvs nosaukums Taivānas aborigēnu tautām. Fatiski uzskaitīti tikai dzīvojošie ĶTR teritorijā, galvenokārt Fudzjaņā, lielākoties ami, paivani un bununi.
  1. 中国各民族名称的罗马字母拼写法和代码
  2. 2,0 2,1 Lielais pasaules atlants. Rīga : Karšu izdevniecība Jāņa sēta. 2008. 93. lpp. ISBN 978-9984-07-532-7.
  3. 3,0 3,1 «ĀZIJA, etnogrāfiskā karte». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 80. lpp.
  4. 4,0 4,1 Jeļena Staburova. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 97. lpp. ISBN 978-9984-232-23-2.