Ļevs Francmanis
| ||||||||||||||||||||||
Ļevs Francmanis (1905—1980) bija latviešu un padomju būvinženieris.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Maskavā, viņa tēvs, Edgars Francmanis, bija latviešu ārsts, Dobeles slimnīcas izveidotājs un pirmais tās vadītājs.
1924. gadā absolvēja Rīgas pilsētas krievu vidusskolu (bijusī Lomonosova skola), studēja Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē, iestājies krievu studentu korporācijā Ruthenia. Studiju laikā strādāja par tehniķi dzelzceļa atzara Liepāja—Glūda būvē, kā arī Šoseju departamentā, būvējot tiltus, un Rīgas pilsētas valdes Celtniecības nodaļā. No 1933. līdz 1936. gadam viņš strādāja par inženieri-projektētāju Šoseju departamentā.
1936. gada 20. septembrī Ļevs Francmanis salaulājās ar LU Ģermānistikas nodaļas studenti un Sororitas Tatiana locekli Helēnu Bērziņu, kam 1939. gada 20. martā piedzima abu dēls Jurijs.
1936.—1940. gadā strādāja Ķeguma HES būvē, 1940./41. gadā iecelts par Latvijas Celtniecības tresta galveno inženieri.
Vācu okupācijas laikā Ļevs Francmanis strādāja Latviešu vietējās pašpārvaldes Saimnieciskajā direkcijā. Pēc padomju okupācijas atjaunošanas PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts Ļ. Francmani apcietināja un piesprieda viņam 25 gadus labošanas darbu nometnēs Noriļskā.
1956. gada 15. martā, pēc destaļinizācijas sākuma, Ļ. Francmanis tika atbrīvots no ieslodzījuma. Vasarā atgriezās Latvijā. No šī gada oktobra līdz 1961. gadam viņš strādāja par galveno inženieri Daugavpils teritoriālā tipa vispārējās celtniecības trestā, no 1961. līdz 1963. gadam ieņēma galvenā konstruktora amatu Lauku celtniecības projektēšanas institūtā Latgiproseļstroj; no 1963. līdz 1974. gadam strādāja projektēšanas institūta Centrosojuz Latvijas nodaļā.
Miris 1980. gada 2. jūnijā.