Šautriņu mešana
Šautriņu mešana jeb darts (angļu: darts) ir gan individuāls, gan pāru, gan komandu sporta veids, kurā no noteikta attāluma ar trim šautriņām jāmet pa specializētu mērķi.
Lai arī nodarbei ir senāka vēsture, šautras kā sporta veids oficiāli tika atzītas 2005. gadā Lielbritānijā.[1]
Mērķis un raksturs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šautriņu mešana ir koncentrēšanās un precizitātes spēle. Tā trenē attāluma izjūtu, koordināciju, reakciju, spēka izjūtu, matemātisko domāšanu un pacietību.
Šautriņu mešanas piederumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attālums līdz mērķim
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No mešanas vietas līdz mērķim jābūt attālumam 2,37 metri. Platumā nepieciešams 1 metrs brīvas telpas, bet augstumā — vismaz 2,20 metri, jo pēc noteikumiem no grīdas līdz mērķa centram ir 1,73 metri, kas ir aptuveni acu līmenī 1,83 m garam cilvēkam.
Mērķis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visbiežāk sastopami divu veidu mērķi — kartona un sizala. Sizala mērķis ir izturīgāks un ilgtspējīgās nekā kartona.
Tradicionālā mērķa laukuma diametrs ir 34 centimetri. Mērķiem ir divu veidu metāla stiegrojums — koncentriski apļi un trijstūra. 1980. gados ASV radās elektroniskie mērķi un drīz vien atceļoja uz Eiropu. Elektroniskais mērķis ir piemērotāks iesācējiem, jo nav nepieciešams pašam skaitīt punktus.
Šautriņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izvēle ir plaša un atkarīga no spēles stila. Profesionāļi iesaka izvēlēties tievākās, jo tām ir labāka aerodinamika. Šautriņām mēdz būt maināmas detaļas.
Mešanas princips
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parasti vislabāko rezultātu var sasniegt, turot kājas 45 grādu leņķī, priekšā izvirzot to kāju, ar kuru roku met. Ieteicams šautriņu mest tikai ar roku, neiesaistot pārējo ķermeni.
Izvairīšanās no traumām
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai izvairītos no traumām:
- Jāsargā acis un jāiemanās īstajā brīdī palēkt malā, jo šautriņa var atsisties pret mērķa stīpu un lidot atpakaļ;
- Metiena laikā nedrīkst atrasties starp metiena līniju un mērķi;
- Ja spēlē piedalās vairāki spēlētāji, katrs spēlētājs izmet trīs šautriņas, tad iet tām pakaļ, un tikai tad met nākamais;
- Nedrīkst dot šautriņas cilvēkam alkohola un narkotisko vielu reibumā;
- Skatītājiem nav ieteicams būt fiziskā kontaktā ar spēlētāju, jo ir jāpatur prātā, ka spēlētāja rokās ir ass priekšmets.
Rašanās un izcelsme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Darts tulkojumā no angļu valodas nozīmē šautriņas.
Šautriņu mešanas izcelsme nav zināma. Zināms, ka angļu loka šāvēji 14. gadsimta sākumā pēc kaujas izklaidējās, mētājot mērķī nolauzto bultu uzgaļus; par mērķi tika izmantoti alus mucu dibeni vai nozāģētas koka ripas, kuru gadskārtu riņķi kalpoja kā vērtēšanas sistēma.[2]
Kādā no gleznotāja Leonardo da Vinči (1452—1513) skicēm uzzīmēts bultas uzgalis, kas ir līdzīgs mūsdienu šautriņām.[3]
Laika gaitā Anglijā šautriņu mešana ir kļuvusi par vienu no iecienītākajām izpriecām. Karaliene Anna Boleina 1534. gadā savam vīram Henrijam VII uzdāvinājusi krāšņu šautriņu komplektu.
19. gadsimta beigās angļu namdaris Braiens Gemlins pirms kāda turnīra pirmo reizi sastādījis šautriņu mešanas spēles noteikumus, kas vēl nav mainījušies līdz pat mūsdienām.[4]
1908. gadā kāda angļu kroga saimnieks stājies tiesas priekšā par to, ka savā krogā ieviesis laimes spēli — šautriņu mešanu. Krodziniekam tomēr izdevies tiesnešiem pierādīt, ka šis sporta veids nekādi nav saistīts ar nejaušībām un laimi, bet ir atkarīgs no katra spēlētāja izveicības un meistarības. Apsūdzētais trīs reizes pēc kārtas iemetis šautriņas mērķa sektorā, kas dod visvairāk punktu, un lūdzis, lai tiesnesis izdara tāpat. Tiesas kalpa mestās bultiņas aizlidojušas garām mērķim, un krodzinieks ticis attaisnots.[5]
Šautriņu mešana no krodziņu spēles ir attīstījusies par sporta veidu, kurā mūsdienās tiek rīkoti turnīri.
Šautriņu mešana Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā šautriņu mešanu 1989. gadā ieviesis loka šāvējs Jānis Straume, kurš to redzējis ārzemēs. Tajā pašā gadā notika arī pirmās sacensības Latvijā — 1. Rīgas čempionāts šautriņu mešanā. Sacensības gan nenotika pēc starptautiskajiem noteikumiem. Spēlētāji sacentās savā starpā, metot 10 sērijas loka šaušanas mērķī. Par uzvarētāju pasludināja to, kurš bija iemetis vairāk punktu. Par pirmo Rīgas čempionu kļuva rīdzinieks Raimonds Vitiņš. Jau 1990. gada pavasarī notika 1. atklātais Latvijas čempionāts pēc starptautiskajiem noteikumiem. Sacensībās piedalījās arī viesi no Maskavas. Sacensības notika Rīgas Sporta pilī un par pirmo Latvijas čempioni kļuva rīdziniece Nadežda Boltača. Labākais no Latvijas vīriešu konkurencē bija kandavnieks Egils Vītols, kurš izcīnīja 2. vietu. Tajā pašā gadā tika nodibināta Latvijas Darts federācija, kas pēc gada iestājās pasaules Darts federācijā. Kopš tā laika katru gadu tiek rīkoti Latvijas un Baltijas čempionāti.
Kopš 2006. gada augusta Latvijas Darts federācijas funkcijas ir pārņēmusi Latvijas Darts Organizācija, kas arī ir oficiālā šautriņu mešanas sporta veida federācija Latvijā.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Paul Kelso. «Bull's-eye! Darts achieves sporting recognition». The Guardian (angļu), 2005-03-25. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-11-20.
- ↑ «Harrows Darts | History of Darts». www.harrowsdarts.com. Skatīts: 2023-01-22.
- ↑ «Leonardo da Vinci and Pietro Monte - collaboration to a webdocumentary». Daniel Jaquet (angļu). 2016-08-22. Skatīts: 2024-11-20.
- ↑ Eiselt, H; Laporte, Gilbert (February 1991). "A Combinatorial Optimization Problem Arising in Dartboard Design". The Journal of the Operational Research Society. Palgrave Macmillan Journals. 42 (2): 113—118. doi:10.2307/2583175. JSTOR 2583175.
- ↑ Patrick Chaplin: Darts in England 1900—1939". patrickchaplin.com
- ↑ LSFP
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šautriņu mešana.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Latvijas Darts Organizācija (LDO) (latviski)
- Pasaules Darts Federācija (WDF) (angliski)
- Profesionālā Darts Korporācija (PDC) (angliski)
|