Štakelbergi

Baronu Štakelbergu no Halinapas (*a.d.H. Halinap und Eken-Angern*) dzimtas ģerbonis.

Baronu Štakelbergu no Tomeles (*a.d.H. Thomel*) dzimtas ģerbonis.

Fon Štakelbergi (vācu: von Stackelberg) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14. gadsimta. No Zviedru Vidzemes tā izplatījās Zviedrijā, bet no Vidzemes guberņas arī Krievijas Impērijas teritorijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Štakelbergu dzimtas pirmsākumi meklējami 13. gadsimtā, kad pieminēts Ķelnē dzīvojušais Valdevers no Štakelbergas (latīņu: Waldewerus de Stackelberg) un Tērbatas bīskapa vasalis Henrihs no Štakelbergas (Henricus de Stackelberg) 1306. gadā. Par Livonijas Štakelbergu ciltstēvu uzskata Tērbatas bīskapijas fogtu (Stiftsvogt) Pēteri no Štakelbergas (1480-1545), kura dēli un mazdēli izveidoja piecus dzimtas pamatatzarus: Kaverhofas un Kreichofas (a.d.H. Kawershof-Kreuzhof); Kambijas-Izenhofas (a.d.H. Camby-Isenhof) un Tomeles (a.d.H. Thomel); Pipas (a.d.H. Piep, Perrist und Kassari) un Halinapas (a.d.H. Halinap und Eken-Angern). Vēlāk dzimta sazarojās vēl 28 atsevišķās līnijās jeb namos (a.d.H. Jürgensberg, a.d.H. Hördel, a.d.H. Kaltenbrunn, a.d.H. Ellistfer, a.d.H. Wagenküll, a.d.H. Kollitz, a.d.H. Sellie, a. d.H. Cambi und Ecken-Angern, a.d.H. Kassar, a.d.H. Riesenberg, u.c.).

1741. gadā dzimtu uzņēma Sāmsalas bruņniecības matrikulā (Stackelberg a.d.H. Feckerort Thomel Rotziküll und Piddull), 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā,. 1840. gadā – Kurzemes bruņniecības matrikulā.^[1] 1854. gada 7. decembrī Krievijas Impērijā dzīvojošajiem dzimtas pārstāvjiem piešķīra mantojamu barona titulu.

Ievērojami dzimtas pārstāvji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Berndts fon Štakelbergs (Berndt Otto von Stackelberg a.d.H. Thomel, 1662—1734), Zviedrijas ģenerālfeldmaršals, 1727. gadā saņēma mantojamu Zviedrijas karalistes brīvkunga titulu,
Kārlis fon Štakelbergs (Karl Adam von Stackelberg a.d.H. Halinap und Eken-Angern, 1669—1749), Zviedrijas ģenerālmajors, 1727. gadā saņēma mantojamu Zviedrijas brīvkunga titulu,
Otto Magnuss fon Štakelbergs (Otto Magnus von Stackelberg a.d.H. Camby-Isenhof, 1736—1800), Krievijas Impērijas diplomāts, sūtnis Spānijā, 1775. gadā kļuva par Svētās Romas impērijas grāfu,
Reinholds fon Štakelbergs (Reinhold Jochann von Stackelberg a.d.H. Ellistfer), Svētās Romas impērijas ķeizara galma kambarkungs, 1786. gadā saņēma Sv. Romas impērijas grāfa titulu,
Gustavs fon Štakelbergs (Gustav von Stackelberg, Густав Оттонович фон Штакельберг, 1766-1850), Krievijas Impērijas diplomāts, Vīnes kongresa dalībnieks
Ernests fon Štakelbergs (Ernst von Stackelberg, Эрнест Густавович фон Штакельберг, 1813-1870), artilērijas ģenerālis, rakstnieks,
Reinholds fon Štakelbergs (Reinhold Alexander von Stackelberg, 1797-1869), Vidzemes landrāts (1836-1854), Baltijas Vēstures un senatnes biedrības dibinātājs un līdzdirektors (1843-1861), ceļotājs, grāmatu izdevējs un latviešu grāmatniecības attīstītājs,
Kārlis fon Štakelbergs (Karl Gustav von Stackelberg), Vidzemes apriņķa tiesas asesors (1785), Vidzemes galma tiesas asesors (1803), titulārpadomnieks,
Oto Magnuss fon Štakelbergs (Otto Magnus von Stackelberg a.d.H. Thomel, 1786–1837), gleznotājs, arheologs,
Olafs fon Štakelbergs (Ferdinand Olaf von Stackelberg a.d.H. Thomel, Олаф Романович фон Штакельберг, 1818-1903), Krievijas Impērijas flotes viceadmirālis,
Ēvalds fon Štakelbergs (Ewald von Stackelberg, Эвальд Антонович фон Штакельберг, 1847-1909), Krievijas Impērijas flotes viceadmirālis,
Heinrihs fon Stakelbergs (Heinrich Freiherr von Stackelberg, 1905-1946), ekonomists,
Aleksandrs fon Štakelbergs (Alexander von Stackelberg, Александр Александрович Штакельберг, 1897-1975), PSRS entomologs,
Karls fon Štakelbergs (Karl Georg von Stackelberg, 1913-1980), Lielvācijas Austrumu ministrijas aktīvās propagandas grupas vadītājs, vēlāk VFR tirgus un sabiedriskās domas izpētes institūtu EMNID dibinātājs un vadītājs.

Berndts fon Štakelbergs (1662—1734), Zviedrijas ģenerālfeldmaršals
grāfs Otto Magnuss fon Štakelbergs (1736—1800), Krievijas Impērijas sūtnis Spānijā
grāfs Gustavs fon Štakelbergs (1766—1850), Krievijas Impērijas sūtnis Holandē, Prūsijā, Austrijā, Vīnes kongresa dalībnieks
Oto Magnuss fon Štakelbergs (1786–1837), gleznotājs, arheologs
Ernests fon Štakelbergs (1813—1870), Krievijas Impērijas artilērijas ģenerālis, rakstnieks
Olafs fon Štakelbergs (1818–1903), Krievijas Impērijas flotes viceadmirālis
Ēvalds fon Štakelbergs (1847—1909), Krievijas Impērijas flotes viceadmirālis
barons Georgs fon Štakelbergs (1851—1913), Krievijas Impērijas kavalērijas ģenerālis
barons Konstantīns fon Štakelbergs (1848—1925), Krievijas Impērijas ģenerālis