Pāriet uz saturu

Žans Filips Ramo

Vikipēdijas lapa
Žans Filips Ramo
Jean-Philippe Rameau
Žans Filips Ramo
Personīgā informācija
Dzimis 1683. gada 25. septembrī
Dižona
Miris 1764. gada 12. septembrī (80 gadi)
Parīze
Tautība francūzis
Profesionālā informācija
Stils baroks

Žans Filips Ramo (franču: Jean-Philippe Rameau, 1683. gada 25. septembris — 1764. gada 12. septembris) bija franču komponists un mūzikas teorētiķis, kas darbojās baroka laikmetā.

Cēlies no Dižonas ērģelnieka ģimenes. Pēc mācībām jezuītu skolā 18 gadu vecumā devies uz Itāliju, kur papildinājis muzikālo izglītību Milānā.

Pēc atgriešanās dzimtenē bijis vijolnieks orķestrī, bet vēlāk kalpojis par ērģelnieku vairākās Francijas pilsētās, līdz 1723. gadā apmetās uz dzīvi Parīzē, kur nodarbojās ar garīgo un laicīgo muzikālo darbu komponēšanu. No 1745. gada karaļa galma komponists, vēlāk ieņemot Žana Batista Lulli vietu.

Darbojies instrumentālajā kamermūzikā, turpinot franču klavesīnistu tradīcijas — vairāku klavesīna skaņdarbu krājumu autors. Ramo savā daiļradē tiecās pēc dekoratīvākas rakstības un dinamiskākas attīstības. Vēlākajos gados nodevies galvenokārt operu komponēšanai.

Pazīstamākie muzikālie darbi: operas "Hipolits un Arisija" (1733. gadā), "Kastors un Pollūks" (1737. gadā), "Dardans" (1735. gadā), baletopera "Galantā Indija" (1735. gadā). Tāpat rakstījis kantātes, motetes un instrumentālo kamermūziku.

Ramo ir arī vairāku muzikāli teorētisko darbu autors, 1722. gadā izdotais "Traktāts par harmoniju.." kļuva par pamatu harmonijas mācībai mūzikā, kas pēc autora nāves ieguva turpmāko attīstību 19. un 20. gadsimta mūzikas teorētiķu darbos.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]