Jagellonu dinastija

Jagellonu dinastijas ģerbonis - dubultais (Svētā Vladislava) krusts

Viduseiropas karte ar valstīm, kurās valdīja Jagellonu dinastijas pārstāvji - Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija (ap 1490-1526)

Jagellonu dinastija arī Jagaiļa dinastija, burtiski, Jagailieši (lietuviešu: Jogailaičiai, poļu: Jagiellonowie, baltkrievu: Ягелоны, čehu: Jagellonci, ungāru: Jagelló-ház) bija Ģedimina dzimtas Lietuvas dižkunigaitijas valdnieku atzars, kas no 1385. līdz 1572. gadam valdīja arī kā Polijas, Čehijas, Ungārijas un Horvātijas karaļi. Pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas 1561. gadā līdz 1572. gadam pēdējais Jagellonu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis Sigismunds II Augusts bija valdnieks arī Latvijas teritorijā.

Jagellonu dinastijas valdniekiem izdevās stabilizēt viņu pakļautībā esošās Viduseiropas zemes, kas atradās nepārtrauktā Vācu ordeņa, Svētās Romas impērijas, Maskavas lielkņazistes (vēlāk Krievijas caristes) un Osmaņu impērijas interešu sadursmes zonā.

Jagellonu dinastijas valdnieku un valdnieču attēli[izmainīt šo sadaļu]

Jagailis
Vladislavs III Varnietis
Kazimirs IV Jagellons
Vladislavs II (1456–1516) - Čehijas un Ungārijas karalis
Jans I Olbrahts
Aleksandrs Jagellons
Sigismunds I Vecais
Bohēmijas un Ungārijas Anna (1503–1547) - Svētās Romas impērijas ķeizara Ferdinands I sieva
Lajošs II (1506–1526) - Čehijas, Ungārijas un Horvātijas karalis, krita Mohāčas kaujā
Sigismunds II Augusts
Katrīna Jagellona (1526 - 1583) - Somijas hercogiene, Zviedrijas karaļa sieva
Anna Jagellona (1523–1596) - Polijas karaliene