Aļģirds

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aļģirds
Algirdas/Альгерд
Kunigaikštis Algirdas.jpg
Lietuvas dižkunigaitis
1345. gads — 1377. gads
Priekštecis Jaunutis
Pēctecis Jagailis
Dzimis ap 1296. gadu
Miris 1377. gada maija beigās
domājams, Maišagalā
(Viļņas apriņķis Karogs: Lietuva Lietuva)
Dzīvesbiedre
Bērni vismaz 12 dēli un vismaz 9 meitas, to skaitā Jagailis, Šķirgailis, Švitrigailis
Dinastija Ģedimina dinastija
Tēvs Ģedimins
Māte Jevna

Aļģirds, arī Oļģerts (lietuviešu: Algirdas, baltkrievu: Альгерд, latīņu: Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345. līdz 1377. gadam. Līdzās viņa tēvam Ģediminam Aļģirds tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Lietuvas valdniekiem. Aļģirds pakļāva daļu līdz tam Zelta ordas pārvaldē esošo kņazu valstu, paplašinot Lietuvas robežas tagadējās Krievijas un Ukrainas teritorijās.

Vārda cilme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personvārds Aļģirds ir cēlies no vārdu saknēm al- (aliai "viss") + gird- (girdėti, girdas "dzirdētais") — "visu dzirdošais" vai "viszinis".[1] Pēc cita uzskata viņa vārda pirmā daļa al- nozīmē "alga" un viss vārds nozīmē "algu dzirdošais" vai "algu zinošais".[2]

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aļģirds ir dzimis ap 1296. gadu kā sava tēva Ģedimina trešais dēls no viņa otrās laulības ar Smoļenskas kņaza meitu Olgu Vsevolodovnu. 1318. gadā viņš apprecēja Vitebskas kņaza Jaroslava Vasiļjeviča meitu Mariju un apmetās uz dzīvi Usvjatas pilī (tagad — Pleskavas apgabala dienvidos), bet pēc sievastēva nāves kļuva par Vitebskas kņazu (1323). 1341. gadā Pleskavas veče uzaicināja viņu aizstāvēt pilsētu pret Livonijas ordeņa uzbrukumu, pēc tam viņa dēls Andrejs kļuva par Pleskavas kņazu.

Kad pirms savas nāves Ģedimins sadalīja savus valdījumus saviem septiņiem dēliem kā dalienas kņazistes, Aļģirds ieguva savā valdījumā Krēvas zemi, viņa brālis Ķēstutis Trāķu un Grodņas zemes, bet Jaunutis apmetās Viļņas pilī tēva galvaspilsētā.

1345. gadā Aļģirds noslēdza savienību ar savu jaunāko brāli Ķēstuti un ar viņa palīdzību atņēma Viļņu Jaunutim, vietā piešķirot Zaslavļas pili pie Minskas. 1345. gada ziemā Aļģirds kopā ar Ķēstuti iebruka Zemgalē, ieņēma Tērvetes pili un aizdedzināja Jelgavas pili, bet 1346. gadā nopostīja Mežotni. Karagājiena laikā viņš Siguldā ticies ar līvu ievēlēto ķēniņu (regem constitutum), kas piedāvājis militāru sadarbību, taču Aļģirds atbildējis: "Zemniek, tu nebūsi te karalis," un pavēlējis viņam nocirst galvu.[3]

1349. gadā izcēlās karš starp Lietuvu un Poliju (Volīnijas dēļ). Lai gan poļi iekaroja teritorijas Volīnijas rietumdaļā, lielākā daļa Volīnijas palika Lietuvas kontrolē. 1350. gadā Aļģirds apprecējās otro reizi ar Tveras kņaza Aleksandra Mihailoviča meitu Juliānu (Uļjanu). 1355. gadā Aļģirds ieņēma Čerņigovas kņazu galvaspilsētu Brjansku un sadalīja šo valdījumu starp saviem radiniekiem.

1362. gadā notika Lietuvas karaspēka kauja ar tatāriem pie Dienvidu Bugas pietekas Siņuhas (Синюха), kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem Aļģirda militārajiem panākumiem. Šajā kaujā Zelta Ordas karaspēks tika sakauts, un Lietuva pakļāva Podoliju, Kijevu un uz kādu laiku arī stepes Melnās jūras piekrastē tagadējās Odesas apkārtnē. Laikā no 1368. līdz 1372. gadam Aļģirds organizēja trīs karagājienus uz Maskavu (1368., 1370. un 1372. gadā), lai atbalstītu savu sievastēvu, Tveras kņazu Mihailu. Pēc trīs dienu aplenkuma Maskavas Kremli Aļģirds tomēr nespēja ieņemt.

Aļģirds nomira 1377. gada 24. maijā, valsti atstājot savam dēlam Jagailim. Pēc senas baltu pagānu tradīcijas viņa līķis tika sadedzināts pilnā kaujas ietērpā kopā ar 18 kaujas zirgiem pie Maišagalas pils (netālu no Viļņas).

Aļģirda bērni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aļģirda valdīšanas laikā Lietuvas dižkunigaitijai (sārtā krāsā) un Maskavas lielkņazistei (zaļā krāsā) pakļautās teritorijas.

No pirmās laulības:

  • Andrejs (ap 1328 — 1399) — Pleskavas un Polockas kņazs
  • Dmitrijs (ap 1329 — 1399) — Brjanskas kņazs
  • Vladimirs (ap 1330 — pēc 1386) — Kijevas kņazs
  • Konstantīns (ap 1331 — 1398) — Čerņigovas kņazs
  • Fjodors (ap 1332/1333 — ap 1394) — Ratno un Kobrinas kņazs
  • Agripīna (ap 1334—1393) — Gorodecas-Suzdaļas kņaza Borisa Konstantinoviča sieva.

No otrās laulības:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. www.vardai.org
  2. Senie lietuviešu vārdi
  3. Indriķis Šturms. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga, Daugava, 1997. 400 lpp.
Ģedimina dzimtas valdnieks COA of Gediminaičiai dynasty Lithuania.png
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jaroslavs Vasiļjevičs
Vitebskas kņazs
13231377
Pēctecis:
Juliāna, Aļģirda sieva
(1377—1393)
Priekštecis:
nav
Krēvas kņazs
13411377
Pēctecis:
Priekštecis:
Jaunutis
Lietuvas dižkunigaitis
13451377
Pēctecis:
Jagailis