Aleksandrs Jagellons
 |
|
| Tituls | Lietuvas dižkungs |
| Kronēšana | 1492. gada 30. jūlijā, Viļņas katedrāle, Viļņa |
| Pie varas | 1492. - 1506. |
| Priekšgājējs | Kazimirs IV Jagellons |
| Pēctecis | Sigismunds I Vecais |
| Tituls | Polijas karalis |
| Pie varas | 1501. - 1506. |
| Kronēšana | 1501. gada 12. decembrī, Vāvelas katedrāle, Krakova |
| Priekšgājējs | Jans I Olbrahts |
| Pēctecis | Sigismunds I Vecais |
| Dinastija | Jagellonu dinastija |
| Tēvs | Kazimirs IV Jagellons |
| Māte | Austrijas Elizabete (Elżbieta Rakuszanka) |
| Sieva | Helēna Ivanovna (Maskavas lielkņaza meita) |
| Bērni | nav |
| Dzimis | 1461. gada 5. augustā Krakova, Polijas karaliste |
| Miris | 1506. gada 19. augustā Viļņa, .svg){kind=small} Lietuvas dižkunigaitija |
| Apglabāts | Viļņas katedrāle |
Aleksandrs Jagellons (arī Aleksandrs Jagellončiks, Aleksandrs Jagelonietis, Aleksandrs Jagailietis) (poļu: Aleksander Jagiellończyk), Lietuvas liekņazistē Aleksandrs I (lietuviešu: Aleksandras Jogailaitis, baltkrievu: Аляксандр Ягелончык; dzimis 1461. gada 5. augustā, miris 1506. gada 19. augustā) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas dižkungs no 1492. līdz 1506. gadam un Polijas karalis no 1501. līdz 1506. gadam. 1501.gadā viņš noslēdza aizsardzības un sadarbības līgumu uz 10 gadiem starp Livonijas konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju.
[izmainīt šo sadaļu] Dzīvesgājums
Aleksandrs bija Jagaiļa mazdēls, Lietuvas dižkunga un Polijas karaļa Kazimira IV un Svētās Romas impērijas ķeizara Albrehta II meitas Austrijas Elizabetes ceturtais dēls. Pēc tēva nāves viņš 1492. gadā tika ievēlēts par Lietuvas dižkungu un turpināja Lietuvas karu ar Maskaviju (1487—1494) par virsvadību austrumslāvu apdzīvotajās kņazistēs. Pēc militārajām neveiksmēm dižkungs Aleksandrs 1493. gada martā vērsās pēc palīdzības pie sava brāļa Polijas karaļa Jana I Olbrahta, bet to nesagaidījis, 1494. gada janvārī uzsāka miera sarunas ar Maskavijas lielkņazu Ivanu III.
Miera sarunu laikā Aleksandrs piekrita atteikties no Lietuvas pretenzijām uz Novgorodu, bet apmaiņā pret to prasīja Maskavijas piekrišanu Lietuvas dominancei Livonijas konfederācijas zemēs. Savukārt Ivans III pieprasīja Lietuvas dižkunigaitijai atteikties no Smoļenskas un Brjanskas. 1494. gada 5. februārī Aleksandrs atteicās no visām prasībām uz Novgorodu, Pleskavu un Tveru un atdeva Ivanam III daļu no agrāk Lietuvai pakļautajām Okas augšteces kņazistēm.
Pēc miera līguma noslēgšanas Aleksandrs 1495. gadā salaulājās ar Maskavijas lielkņaza Ivana III meitu Helēnu. Tomēr jau 1500. gadā atsākās karš ar Ivanu III un tā sabiedrotajiem Krimas hanu Mengli I Gireju un Moldovas gospodaru Stefanu. 1500. gada 14. jūlijā Lietuvas armija cieta smagu sakāvi kaujā pie Vedrošas un 1501.gada janvārī Aleksandrs noslēdza noslēdza militāru savienību ar Livonijas konfederāciju. Pēc vecākā brāļa nāves 1501. gada 12. decembrī Aleksandrs tika kronēts par Polijas karali ar noteikumu, ka noteicošā vara nokļuva Polijas Senāta rokās.
Neraugoties uz iepriekšēju vienošanos Aleksandrs nepiedalījās karagājienā pret krieviem 1502. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs izcīnīja uzvaru Kaujā pie Smoļinas. Pēc atkārtotām militārām neveiksmēm Aleksandrs bija spiests 1503. gada miera līgumā atteikties no plašām teritorijām par labu Maskavijai. 1505. gadā Senāta sēdē Radomā karaļa Aleksandra vara ar Nihil novi ("nekā jauna") likumu tika vēl vairāk ierobežota, liekot pamatus vēlākajai Polijas-Lietuvas muižnieku republikai, kurā galvenie lēmumi tika pieņemti Seima balsojumā.
Karalis Aleksandrs mira 45 gadu vecumā Viļņā un tika apglabāts Viļņas katedrālē, par pēcteci kļuva viņa jaunākais brālis Sigismunds I Vecais.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
|---|---|---|---|---|
Jagaiļa dzimtas valdnieks  |
||||
| Priekštecis: Jans I Olbrahts |
Polijas karalis 1501 — 1506 |
Pēctecis: Sigismunds I Vecais |
||
| Priekštecis: Kazimirs IV Jagellons |
Lietuvas lielkņazs 1492 — 1506 |
Pēctecis: Sigismunds I Vecais |
||
