Aleksandrs Jagellons

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aleksandrs Jagellons
Aleksander Jagiellończyk
Aleksandrs Jagellons

Amatā
1492. gads — 1506. gads, 1492. gada 30. jūlijā,
(kronēts Viļņas katedrāle, Viļņa)
Priekštecis Kazimirs IV Jagellons
Pēctecis Sigismunds I Vecais

Amatā
1501. gads — 1506. gads, 1501. gada 12. decembrī,
(kronēts Vāvelas katedrāle, Krakova)
Priekštecis Jans I Olbrahts
Pēctecis Sigismunds I Vecais

Dzimšanas dati 1461. gada 5. augustā
Krakova, Polijas karaliste
(Karogs: Polija Polija)
Miršanas dati 1506. gada 19. augustā
Viļņa, Lietuvas lielkņaziste
(Karogs: Lietuva Lietuva)
Apglabāts Viļņas katedrāle, Viļņa, Karogs: Lietuva Lietuva
Dinastija Jagellonu dinastija
Tēvs Kazimirs IV Jagellons
Māte Austrijas Elizabete
Dzīvesbiedrs (e) Maskavijas Helēna
Reliģija katolisms

Aleksandrs Jagellons (arī Aleksandrs Jagellončiks, Aleksandrs Jagelonietis, Aleksandrs Jagailietis) (poļu: Aleksander Jagiellończyk), Lietuvas liekņazistē Aleksandrs I (lietuviešu: Aleksandras Jogailaitis, baltkrievu: Аляксандр Ягелончык; dzimis 1461. gada 5. augustā, miris 1506. gada 19. augustā) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas dižkungs no 1492. līdz 1506. gadam un Polijas karalis no 1501. līdz 1506. gadam. 1501.gadā viņš noslēdza aizsardzības un sadarbības līgumu uz 10 gadiem starp Livonijas konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandrs bija Jagaiļa mazdēls, Lietuvas dižkunga un Polijas karaļa Kazimira IV un Svētās Romas impērijas ķeizara Albrehta II meitas Austrijas Elizabetes ceturtais dēls. Pēc tēva nāves viņš 1492. gadā tika ievēlēts par Lietuvas dižkungu un turpināja Lietuvas karu ar Maskaviju (1487—1494) par virsvadību austrumslāvu apdzīvotajās kņazistēs. Pēc militārajām neveiksmēm dižkungs Aleksandrs 1493. gada martā vērsās pēc palīdzības pie sava brāļa Polijas karaļa Jana I Olbrahta, bet to nesagaidījis, 1494. gada janvārī uzsāka miera sarunas ar Maskavijas lielkņazu Ivanu III.

Miera sarunu laikā Aleksandrs piekrita atteikties no Lietuvas pretenzijām uz Novgorodu, bet apmaiņā pret to prasīja Maskavijas piekrišanu Lietuvas dominancei Livonijas konfederācijas zemēs. Savukārt Ivans III pieprasīja Lietuvas dižkunigaitijai atteikties no Smoļenskas un Brjanskas. 1494. gada 5. februārī Aleksandrs atteicās no visām prasībām uz Novgorodu, Pleskavu un Tveru un atdeva Ivanam III daļu no agrāk Lietuvai pakļautajām Okas augšteces kņazistēm.

Pēc miera līguma noslēgšanas Aleksandrs 1495. gadā salaulājās ar Maskavijas lielkņaza Ivana III meitu Helēnu. Tomēr jau 1500. gadā atsākās karš ar Ivanu III un tā sabiedrotajiem Krimas hanu Mengli I Gireju un Moldovas gospodaru Stefanu. 1500. gada 14. jūlijā Lietuvas armija cieta smagu sakāvi kaujā pie Vedrošas un 1501.gada janvārī Aleksandrs noslēdza noslēdza militāru savienību ar Livonijas konfederāciju. Pēc vecākā brāļa nāves 1501. gada 12. decembrī Aleksandrs tika kronēts par Polijas karali ar noteikumu, ka noteicošā vara nokļuva Polijas Senāta rokās.

Neraugoties uz iepriekšēju vienošanos Aleksandrs nepiedalījās karagājienā pret krieviem 1502. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs izcīnīja uzvaru Kaujā pie Smoļinas. Pēc atkārtotām militārām neveiksmēm Aleksandrs bija spiests 1503. gada miera līgumā atteikties no plašām teritorijām par labu Maskavijai. 1505. gadā Senāta sēdē Radomā karaļa Aleksandra vara ar Nihil novi ("nekā jauna") likumu tika vēl vairāk ierobežota, liekot pamatus vēlākajai Polijas-Lietuvas muižnieku republikai, kurā galvenie lēmumi tika pieņemti Seima balsojumā.

Karalis Aleksandrs mira 45 gadu vecumā Viļņā un tika apglabāts Viļņas katedrālē, par pēcteci kļuva viņa jaunākais brālis Sigismunds I Vecais.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Aleksandrs Jagelaitis
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Jagaiļa dzimtas valdnieks COA family pl Jagiellon.svg
Priekštecis:
Jans I Olbrahts
Polijas karalis
1501 — 1506
Pēctecis:
Sigismunds I Vecais
Priekštecis:
Kazimirs IV Jagellons
Lietuvas lielkņazs
1492 — 1506
Pēctecis:
Sigismunds I Vecais