1628. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1625 1626 1627 - 1628 - 1629 1630 1631 |
| Latvijā: | 1625 1626 1627 - 1628 - 1629 1630 1631 |
| Laikapstākļi: | 1625 1626 1627 - 1628 - 1629 1630 1631 |
| Sportā: | 1625 1626 1627 - 1628 - 1629 1630 1631 |
| Kino: | 1625 1626 1627 - 1628 - 1629 1630 1631 |
Šajā lapā ir apkopoti 1628. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Turpinājās poļu-zviedru karš starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karalistes karaspēkiem.
Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
- Kurzemes un Zemgales hercogisti pārvaldīja hercogs Frīdrihs Ketlers.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Zviedru karspēks Gustava Horna vadībā sakāva poļus un lietuviešus pie Cēsīm un Limbažiem.
- Naukšēnu muiža nonāca Zviedrijas valdījumā.
- Dobeles pilī tika noturēts Kurzemes landtāgs.
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |