1792. gads
Vikipēdijas raksts
- Šis raksts ir par 1792. gadu. Par citām jēdziena 1792 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Gadsimti: | 17. gadsimts · 18. gadsimts · 19. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1789 1790 1791 - 1792 - 1793 1794 1795 |
| 1792. gada citi notikumi: |
| 1792. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1792 MDCCXCII |
| Ab urbe condita | 2545 |
| Armēņu kalendārs | 1241 ԹՎ ՌՄԽԱ |
| Ķīniešu kalendārs | 4488 – 4489 辛亥 – 壬子 |
| Etiopu kalendārs | 1784 – 1785 |
| Ebreju kalendārs | 5552 – 5553 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1847 – 1848 |
| - Shaka Samvat | 1714 – 1715 |
| - Kali Juga | 4893 – 4894 |
| Irānas kalendārs | 1170 – 1171 |
| Islāma kalendārs | 1207 – 1208 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1792. (MDCCXCII) bija garais gads, kurš pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
- 9. janvāris - tiek noslēgts Jasu miera līgums starp Krievijas un Osmāņu impērijām, kas izbeidza krievu-turku karu (1787-1792).
Aprīlis [izmainīt šo sadaļu]
- 20. aprīlis - Francija piesaka karu Austrijai.
- 25. aprīlis - pirmo reizi tiek lietota giljotīna.
Septembris [izmainīt šo sadaļu]
- 21. septembris - Parīzē atklāj Nacionālo konventa sēdi. Konvents izdod dekrētu par karaļa varas atcelšanu un republikas dibināšanu.
Novembris [izmainīt šo sadaļu]
- 6. novembris - Francijas revolucionārā armija pie Žemappe uzvar Austrijas un Prūsijas karaspēku.
Notikumi Latvijā [izmainīt šo sadaļu]
- 5. jūlijs - tiek iesvētīta jaunā Gārsenes luterāņu baznīca.
- 18. oktobris - tiek dibināta Vidzemes Ķeizariskā Vispārderīgā un ekonomiskā biedrība (Kaiserliche Livländische Gemeinnützige und Öconomische Societät).
- decembris - Jelgavā notiek dzirnavnieku dumpis.
- 1792. - tiek uzcelta Valtaiķu baznīca.
- 1792. - Liepājā tiek veikts pēdējais publiskais nāvessods (salaušana uz rata, kad tiek sodīti četri slepkavas).
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- 28. februāris (j.s., pēc v.s. 17. februārī) — Kārlis Ernsts fon Bērs (Karl Ernst von Baer), vācbaltiešu biologs (miris 1876.)
- 29. februāris — Džoakīno Rosīni (Gioachino Rossini), itāliešu komponists (miris 1868.)
- 7. marts — Džons Heršels (John Herschel), angļu matemātiķis, astronoms un ķīmiķis (miris 1871.)
- 13. maijs — Pijs IX (Pius IX), Romas pāvests (miris 1878.)
- 8. augusts — Kārlis Kraukliņš, žurnālists, bibliotekārs, Gētes draugs
- 1. decembris — Nikolajs Lobačevskis (Николай Лобачевский), krievu matemātiķis, domātājs (miris 1856.)
- 12. decembris — Aleksandrs Ipsilants (Αλέξανδρος Υψηλάντης), grieķu karavīrs (miris 1828.)
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 1. marts — Leopolds II , Svētās Romas imperators
- 29. marts — Gustavs III, Zviedrijas karalis
- 18. maijs — Šarls Simons Favards, franču dramaturgs
- 4. jūnijs (j.s., pēc v.s. 24. maijā) — Jakobs Mihaels Reinholds Lencs (Jakob Michael Reinhold Lenz), vācbaltiesu dzejnieks (dzimis 1751.)
- 19. novembris — Johans Kristofs Bērenss (Johann Christoph Berens), Rīgas rātskungs (dzimis 1729.)
Kalendārs [izmainīt šo sadaļu]
 |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
