Aleksandrs Ipsilants

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aleksandrs Ipsilants
Αλέξανδρος Υψηλάντης
Aleksandrs Ipsilants
Personīgā informācija
Dzimis 1792. gada 12. decembrī
Stambula, Osmaņu impērija
(Karogs: Turcija Turcija)
Miris 1828. gada 31. janvārī (35 gadi)
Vīne, Austrijas impērija
(Karogs: Austrija Austrija)
Nodarbošanās karavīrs

Aleksandrs Ipsilants (grieķu: Αλέξανδρος Υψηλάντης, rumāņu: Alexandru Ipsilanti, krievu: Александр Константинович Ипсиланти; dzimis 1792. gada 12. decembrī, miris 1828. gada 31. janvārī) bija Grieķijas nacionālais varonis un Krievijas ģenerālis Napoleona karu laikā. Vadīja slepeno biedrību Filiki Eteria, kuras sacelšanās iesāka Grieķijas Neatkarības karu (1821–1832).

Dzimis ievērojamu Stambulā, grieķu - fanariotu ģimenē. Viņa vectēvs Aleksandrs Ipsilants (1725–1805) bija Valahijas (1775—1782 un 1796—1797) un Moldāvijas (1786—1788) gospodars, bet tēvs Konstantīns Ipasilants (1760–1816) - bez Valahijas (1802–1806) un Moldāvijas (1799–1802) gospodara amatiem no 1796. līdz 1799. gadam ieņēma arī Portas dragomana amatu.

1805. gadā, pirms Krievu-turku kara sākuma, tēvs kopā ar Aleksandru emigrēja uz Krieviju. Aleksandrs Ipsilants saņēma labu izglītību, brīvi runāja četrās valodās. 1808. gadā iestājās militārajā dienestā. Cīnījās Krievijas karaspēkā 1812. gada karā un turpmākajās cīņas. Drēzdenes kaujā 1813. gada 26. – 27. augustā zaudēja roku. Piedalījās Vīnes kongresa darbā. Kādu laiku bija cara Aleksandra I adjutants.

Kad 1820. gadā toreizējais Krievijas ārlietu ministrs, grieķis Joans Kapodistrija atteicās stāties slepenās biedrības Filiki Eteria vadībā, par šīs organizācijas vadītāju kļuva Aleksandrs Ipsilants. Filiki Eteria mērķis bija neatkarīgas Grieķijas valsts izveide, organizējot sacelšanos Osmaņu impērijā. 1821. gadā Ipsilants kopā citiem Krievijas impērijas grieķu virsniekiem forsēja Krievijas - Osmaņu impērijas robežu pa Prutas upi pie Skuleni un iegāja Jasos, bet vēlāk - Bukarestē. Tajā pašā gadā sākās rumāņu sacelšanās Tudora Vladimiresku vadībā. Tomēr starp grieķu un rumāņu nemierniekiem bija savstarpējas neuzticēšanās un naidīguma atmosfēra, un osmaņi sakāva abas sacelšanās. 1821. gada 19. jūnijā Dregešani kaujā Ipsilanta nemiernieki tika sakauti.

Aleksandrs Ipsilants bēga uz Austrijas impēriju, kur no 1823. līdz 1827. gadam bija ieslodzījumā Terezīnā. Miris 1828. gadā Vīnē lielā trūkumā. 1964. gadā Ipsilanta pīšļi pārvesti uz Grieķiju.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]