27. Burtnieku policijas bataljons
 | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1942-1943 |
| Pakļautība | SS un policijas vadītājs Ostlandē |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Militārās operācijas |
Sardžu dienests Ukrainā Kaujas Doneckas frontē |
| Komandieri | |
| Komandieri |
Kārlis Bēms Kārlis Alfreds Zīverts |
27. Burtnieku policijas bataljons (vācu: 27. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar izformēšanu 1943. gada februārī.[1]
Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
27. Burtnieku policijas bataljonu 1942. gada martā Rīgā, Mangaļsalā saformēja kapteinis Kārlis Bēms. 15. maijā bataljonu nosūtīja uz Grišino Ukrainas teritorijā, sastāvā bija 20 virsnieki, 48 instruktori un 437 kareivji un tā vadošais sastāvs bija šāds:
Bataljona komandieris - pulkvežleitnants Kārlis Bēms
- 1. rotas komandieris - kapteinis Eduards Strauts
- 2. rotas komandieris - kapteinis Emīls Mežītis
- 3. rotas komandieris - virsleitnants Valentīns Riekstiņš
- 4. rotas komandieris - virsleitnants Vilis Miesnieks.[1]
Dienesta gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc ierašanās Ukrainā 1942. gada maijā bataljons turpināja apmācības un pildīja sardžu dienestu, 3. augustā slimības dēļ kapteini Bēmu vadībā nomainīja pulkvežleitnants Kārlis Zīverts. 1943. gada 13. janvārī bataljonu pārvietoja uz Doneckas apgabala Kremennaju, to bataljons sasniedza 19. janvārī šādā sastāvā:
Bataljona komandieris - pulkvežleitnants Kārlis Zīverts
- 1. rotas komandieris - virsleitnants Jānis Gailītis
- 2. rotas komandieris - kapteinis Emīls Mežītis
- 3. rotas komandieris - leitnants Rolands Skambergs
- 4. rotas komandieris - leitnants Juris Mazurs
Kremennajā bataljonu sagaidīja ekstremāli laikapstākļi - sals sasniedza -40 grādu, ziems apģērbs nebija izsniegts un izplatīti jau drīz kļuva apsaldēšanās gadījumi. Dažas dienas pēc ierašanās kļuva zināms, ka pārrauta fronte un Sarkanā armija sasniegusi Doneckas krastus, šī iemesla dēļ jau drīz tika saņemta pavēle Kremennaju pamest un 23. janvārī bataljons caur Ļisičansku un Rubežnoju devās uz Verhņajas pilsētiņu, kur ieņēma aizsardzības pozīcijas Doneckas labajā krastā. No 24. janvāra bataljons piedalījās nepārtrauktā kaujas darbībā atvaires kaujās līdz pat 6. februārim, kad sāka atiet Grišino virzienā. Atkāpjoties cauri Uļjanovas sādžai bataljons 10. februārī sadūrās ar ienaidnieka tanku smaili un bija spiests atkāpties un mainīt virzienu caur Dņepropetrovsku, to sasniedzot 16. februārī būtiski samazinātā sastāvā. 20. februārī kādā traģiskā incidentā piedzēries bataljona virsseržants nošāva tā komandieri pulkvežleitnantu Zīvertu.
Pēc šī incidenta 27. Burtnieku bataljonu 1943. gada februāra beigās izformēja, daļu kaujasspējīgo vīru iekļaujot 23. Gaujas policijas bataljonā.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]