Akadēmiskā māksla

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viljama Adolfa Bugro glezna "Vakara noskaņa" (1882)

Akadēmiskā māksla ir tēlotājmākslas virziens, kas attīstījās mākslas akadēmijās XVI-XVIII gs. Šajā laikā pēc antīkās un renesanses mākslas parauga tika izstrādāti skaistuma kanoni. Par akadēmisko mākslu dēvē mākslu, kas radīta pēc Francijas Daiļo mākslu akadēmijas (Académie des beaux-arts) standartiem. Klasiski akadēmisma mākslinieki ir Viljams Adolfs Bugro (William-Adolphe Bouguereau), Tomass Kutūrs (Thomas Couture) un Hanss Makārs (Hans Makart). Šādā kontekstā akadēmisko mākslu bieži dēvē par akadēmismu, art pompier vai eklektismu un saista arī ar historismu un sinkrētismu.

Akadēmisma mākslā liela nozīme ir alegorijai. Tai raksturīgas idealizētas formas, tīra līnija un krāsa. Akadēmisma ziedu laikā popularitāti ieguva arī rokoko māksla (piemēram, atkal sāka attēlot Erosu un Psīhi). Akadēmisma mākslinieki ļoti augstu vērtēja Rafaelu.

Īpašu popularitāti akadēmisms ieguva XIX gs. Tika atklātas daudzas izstādes (īpaši populārs bija Parīzes salons un — no 1903. gada — Salon d'Automne. Vienas svētdienas laikā apmeklētāju skaits varēja sasniegt 50 000, savukārt divu mēnešu laikā izstādi bieži apskatīja par 500 000 cilvēku.

Savu popularitāti akadēmisma māksla zaudēja līdz ar reālisma, impresionisma un modernisma attīstību.