Ampīrs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mēbeles ampīra stilā.

Ampīrs (franču empire - impērija) ir klasicisma stila paveids Eiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā 19. gadsimta 1. ceturksnī. Radies Francijā Napoleona impērijas laikā. Ampīra pamatā ir Romas impērijas laikmeta vienkāršotas arhitektoniskas formas, ko papildina senās Ēģiptes mākslas motīvi. Ampīram raksturīga stingra, svinīga monumentalitāte, plastiskajiem rotājumiem izmantotas militāras emblēmas, lauru vītnes un vainagi, rozetes.

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Napoleons Bonaparts kā Francijas imperators (Ž.O.D. Engrs, 1806).

Pēc Napoleona Ēģiptes karagājiena Francijas klasicisma arhitektūrā tika ieviestas no senās Ēģiptes mākslas aizgūtas formas - sfinksas, kariatīdes ar ēģiptiešu sejām. Pēc 1804. gada, kad Napoleons I kronēja sevi par Francijas ķeizaru, mainījās ģērbšanās stils, tas kļuva grezns, ārišķīgs — impērisks. Tērpa siluets sāka atgādināt slaidu kolonnu.

Apliecinot Napoleona I impērijas varenību, ampīrs saglabāja klasicismam raksturīgo orientāciju uz antīko mākslu. Imperatora ietekme uz mākslu tiecās visur gan glezniecībā, gan tēlniecībā, kā arī mēbeļu izgatavošanā. Apzinādamies, cik liela loma bija attēlam revolūcijas laikā, Napoleons nolēma īstenot mākslas politiku, ko veidoja pasūtījumu, pārbaudes un apbalvojumu sistēma. Pēc Napoleona domām, mākslinieks bija tāds pats kā kareivis, kas deva iespēju noskaņot cilvēkus politiskai rīcībai.

Ampīrs bija impērijas varenības simbols, mākslā tika izmantoti Romas impērijas simboli — bruņucepures, ērgļi u.c. Impērijas slavināšanai kalpoja arī triumfa arkas, piemēram, triumfa arka Karusēla laukumā un Triumfa arka tagadējā Šarla de Golla laukumā Parīzē. Ampīrs atspoguļojās arī mēbelēs, pasmagās mahagonija koka istabas dekorēja ar zeltītiem griezumiem un bronzas apkalumiem.

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Triumfa arka Karusēla laukumā Parīzē.

Ampīra arhitektūrai raksturīga monumentalitāte, ģeometriska precizitāte un ansambļa veidošana (triumfa arkas, kolonnas, pilis). Ampīrs nav iedomājams bez triumfālas skulptūras, kuru Vācijā lieliski reprezentē Gotfrīds Šadovs (1764-1850) ar savu Brandenburgas vārtu (arhitekts G. Langhass, 1788-1791) skulpturālo rotājumu ar četrjūgu centrā. Gan paši Brandenburgas vārti , gan šo zirgu statujas uzskatāma par vēlā vācu klasicisma augstāko sasniegumu. Ampīra piļu interjeram raksturīgi panno un freskas Pompeju stilā, ar reljefu, kas atgādināja ēģiptiešu sfinksas u.tml. Raksturīgākais ampīra interjers ir Fonteblo un Malmezones pilīs (arhitekti Š. Persjē un P. Fontēns).

Apģērbu mode[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sievietes tērpam bija raksturīgs augsts viduklis. Modē nāca garāki svārki, sākumā šauri, vēlāk tie kļuva platāki. Kleitas bija ar paaugstinātu jostas vietu, akcents bija uzreiz zem krūtīm, kas vizuāli pagarināja augumu. Gaisīgo auduma kleitiņas nomainīja detaļām bagātāki un smagnējāki tērpi. Kleitas nēsāja vai nu bez korsete, vai bez apakšsvārkiem. Vairums sieviešu gan iekštelpās, gan ārpus mājas valkāja cepures. Atkarībā no sievietes vecuma, kā arī no vientuļas vai precētas dāmas statusa cepures bija atšķirīgas. Būtiska sastāvdaļa bija arī šalle, parasti tās bija no zīda , kokvilnas vai vilnas auduma. No visiem aksesuāriem īpašu uzmanību pievērsa dāmu somiņām un cimdiem. Dāmu somiņas bija domātas ikdienas tualetes piederumiem. Šī ideja nāca pāršujot virsnieka somas ar ādas apdari.

Doroteja fon Līvena ampīra stila tērpā (ap 1811).

Vīrieša tērpa neatņemama sastāvdaļa bija balts krekls ar stāvu apkaklīti. Krekla manšetēm obligāti bija jābūt dubultām, tās saturēja zelta vai sudraba aproču pogas ar pērlēm un briljantiem. To papildināja vienkrāsaina, bet vēlāk raiba veste. Vestei bija jānosedz valkātāja jostas vietu un jābūt redzama zem frakas divu pirkstu platumā. Bikses visumā bija ērtas, bez atlokiem. Biksēm bija saitītes, tādējādi bikses tika nostieptas un ieguva stingru formu. Toties fraka kļuva par kungu visiecienītāko tērpu. Piedurknes plecu daļā bija paplatinātas, pie plaukstas veidoja piltuves formu. Frakas šuva no vienkrāsaina vai svītraina auduma. Pie tā pieskaņoja melnas laka, ševro ādas laiviņveida kurpes ar ripsa lenti. Frakām bija pieguļošas apkakles ar melna atlasa atlokiem un katrā pusē trīs pogas, kas netika pogātas. Galvā lika velūra — speciāla pussamta — cilindru.

Saloni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parīzē īstu uzplauku piedzīvoja modes saloni. Tajos piedāvāja arī aksesuārus, smaržas, šī tradīcija ir saglabājusies līdz pat mūsdienām.

Ampīra celtnes Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1835. gadā iesvētītā Ventspils baznīca celta ampīra stilā.