Akmeņu cauna

Akmeņu cauna; Martes foina (Erxleben, 1777)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta	Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta	Caunveidīgie (Musteloidea)
Dzimta	Caunu dzimta (Mustelidae)
Apakšdzimta	Caunu apakšdzimta (Mustelinae)
Ģints	Caunas (Martes)
Suga	Akmeņu cauna (Martes foina)
Izplatība

Akmeņu cauna jeb akmens cauna (Martes foina) ir vidēja auguma caunu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Akmeņu cauna ir visizplatītākais caunu ģints dzīvnieks centrālajā Eiropā. Tomēr Eiropā šo plēsēju izplatības areāls palielinās ziemeļu virzienā, jo gan klimats kļūst siltāks, gan caunas pielāgojas dzīvei pilsētās.^[1] Akmeņu cauna ir sastopama arī Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā.^[2]Tās tuvākais radinieks ir dzeltenkakla cauna, kas dzīvo Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā. Akmeņu cauna ir mazāka un smalkāka par dzeltenkakla caunu, un tās aste ir kupla.

Latvijā akmeņu cauna ir retāk sastopama kā meža cauna, abas ir vienīgās caunu sugas Latvijā. Precīzs skaits nav zināms, bet Latvijas mežos mīt apmēram 10 000 akmeņu caunu.^[3] Akmeņu cauna saistīta ar apdzīvotām vietām un upju ielejām. Par akmeņu caunu ziņots, ka 2005. gada rudenī tā iemitinājusies jauno daudzstāvu māju bēniņos Rīgā un pārvietojas pa ventilācijas lūkām.^[4] Lai arī to sauc par akmeņu caunu, tā nedzīvo tikai akmeņos. Visbiežāk šī suga dzīvei izvēlas mežu.^[5] Mājokli akmeņu cauna iekārto veca koka dobumā vai akmeņu krāvumā, vai kādā klinšu plaisā.^[6]

Izskats [izmainīt šo sadaļu]

Akmeņu caunas pavilna ir balta vai gaiši pelēka

Akmeņu caunas ķermenis ir garš, slaids ar īsām kājām, aste gara un kupla. Ķermeņa garums tām ir 40 - 53 cm, svars 1,1 - 1,5 kg.^[7] Akmeņu caunas kažoka krāsa variē no tumši brūnas līdz dzeltenbrūnai. Pakakle un pazode ir baltā krāsā, kas to atšķir no meža caunas (Martes martes), kurai pakakle un pazode ir gaiši dzeltena. Kopumā abas caunas ir diezgan līdzīgas viena otrai. Salīdzinot ar meža caunu, akmeņu cauna retāk pārvietojas pa kokiem, kāju pēdu un pirkstu spilventiņi garenāki un relatīvi lielāki, vasarā tie ir pilnīgi kaili, ziemā segti ar retiem matiņiem. Pēdu nospiedumi iezīmējas asāk, tajos samērā labi saskatāmi spilventiņu un nagu galu nospiedumi.^[7] Lai arī akmeņu cauna izskatās brūna, tās pavilna ir balta vai gaiši pelēka. Austiņas mazas un apaļas, mazākas kā meža caunai.^[6]

Uzvedība [izmainīt šo sadaļu]

Akmeņu cauna dzīvo ne tikai mežā, bet apmetas arī cilvēku mājokļu tuvumā, bieži iemitinoties ēku bēniņos. Salīdzinājumā ar meža caunu tā ir siltummīloša dienvidu suga, tādēļ labprāt apmetas cilvēku ēkās, pat daudzdzīvokļu māju bēniņos. Par dzīvnieku klātbūtni, pirmkārt, liecina ekskrementi midzeņa tuvumā, tajos parasti ir arī putnu spalvas, žurku mati, vaboļu spārni, bišu vai kameņu šūnas, dažādu augļu, ogu sēklas.^[1] Dienas laikā akmeņu cauna guļ savā migā, bet medīt dodas vakarā. Reizēm akmeņu cauna medī arī dienā.^[8]

Akmeņu caunas ir slavenas ar to, ka spēj izdemolēt cilvēku automašīnas, sakožot sēdekļu polsterējumu, vadus vai citas detaļas. To skaidro ar vēlmi iezīmēt savu teritoriju pret citām caunām, ja mašīna atrodas konkrētās caunas teritorijā. Savu teritoriju akmeņu cauna iezīmē ar fekālijām, bieži izmantojot kādu dabīgu pacēlumu.

Akmeņu caunu dabīgie ienaidnieki ir lielie plēsīgie putni, vilki un lūši.

Barība [izmainīt šo sadaļu]

Akmeņu cauna ir visēdāja un ēdīs visu, ko varēs atrast. Tā medī mazus dzīvniekus, grauzējus, vāveres, zaķus, putnus, vardes, uzlasa sliekas, gliemjus, no ligzdām izēd olas un, ja ir pieejami, ēd augļus. Ziemā cauna uzbruks arī novājinātai stirnai.^[4] Reizēm akmeņu cauna apmeklē zemnieku kūtis, lai nomedītu kādu vistu vai trusi.

Vairošanās [izmainīt šo sadaļu]

Riests akmeņu caunām sākas jūnijā un beidzas augustā. Grūsnības periods ir pagarināts, jo mātīte spēj atlikt embrija attīstību. Mazuļi dzimst martā vai aprīlī.^[9] Parasti piedzimst 2 - 4 mazuļi.