Vecsēlpils

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par ciemu Vecsēlpils. Par citām jēdziena Sēlpils nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Vecsēlpils
Vecsēlpils
Red pog.png
Vecsēlpils
Atrašanās vieta Latvijā
Koordinātas: 56°35′17″N 25°39′25″E / 56.58806°N 25.65694°E / 56.58806; 25.65694Koordinātas: 56°35′17″N 25°39′25″E / 56.58806°N 25.65694°E / 56.58806; 25.65694
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Salas novads
Pagasts Sēlpils pagasts
Senlatvijas zeme Sēlenes zeme
Monarhija Kurzemes un Zemgales hercogiste
Pilsēta 1621—18. gadsimts
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)

Vecsēlpils, agrāk Sēlpils ir ļoti sena apdzīvota vieta Sēlijā, mūsdienu Salas novada Sēlpils pagastā. Bijusi Daugavas tirdzniecības ceļa nozīmīga sastāvdaļa un militārs nocietinājums. No 1621. gada līdz 18. gadsimtam tai bija pilsētas tiesības.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizvēsturiskie laiki (līdz 13. gadsimtam)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavas kreisajā krastā pretī Oliņkalnam pie senās pārceltuves atrodas Sēlpils pilskalns. Pēc Pļaviņu HES ierīkošanas no pilskalna palikusi tikai saliņa upes vidū. Arheoloģiskie izrakumi (Šnore, Zariņa 1980) parādīja, ka Sēlpils pilskalna apdzīvotība konstatējama jau no 1. g.t. pr. Kr. otrās puses. Zem Livonijas ordeņa pils mūra paliekām atklāts seno sēļu pilskalna kultūrslānis. Sēļu pils bija izvietojusies 11 000 m2 lielā teritorijā, kur konstatējamas seno sēļu pirmsvācu nocietinājumu paliekas un vāji saglabājušās dzīvojamās un saimniecības ēkas. Pilskalnā atsegtas senās sēļu pils paliekas, mūra pils slānī - četrstūra veida tornis ar apakšzemes eju. Pilsētas vietā atsegtas klēts paliekas ar ozolkoka mucu paliekām, kurās glabāti graudi. 12.-13. gs. Sēlpils pilskalnu bieži izmantoja lietuviešu karapulki, lai patvertos pirms Daugavas šķērsošanas.

Livonijas krusta kari (13. gadsimts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas krusta karu laikā 1207. gadā krustneši aplenca pili un piespieda sēļus pakļauties viņiem. 1208. gadā grūti piejamā vietā uz 20 m augstā Daugavas krasta uzcelta krustnešu pils. Pirmais Sēlijas bīskaps Bernhards no Lipes 1218. gadā izvēlējās Sēlpili par Sēlijas bīskapijas pirmo galvaspilsētu, no kuras bija paredzēts pakļaut un kristīt visas Daugavas kreisā krasta sēļu, zemgaļu un aukštaišu zemes. 1251. gadā Sēlijas-Zemgales bīskapija tika likvidēta un sadalīta starp Rīgas arhibīskapu (2/3) un Livonijas ordeni (1/3).

Livonijas ordeņvalsts sastāvā (14.-16. gadsimts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā.
Sēlpils pilsdrupas uz saliņas Pļaviņu HES ūdenskrātuvē

14. gadsimta beigās Livonijas ordenis nostiprināja savu ietekmi Daugavas kreisā krasta zemēs ar Sēlpils (Selburg) cietokšņa celtniecību. Pēc mūra pils uzcelšanas te atradās Sēlpils fogtejas centrs. Jau 16. gadsimta vidū šeit bijusi baznīca.

Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā (16.-18. gadsimts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

16. gadsimta beigās Kurzemes hercogs Gothards Ketlers sastādīja testamentu, sadalot hercogisti saviem dēliem un nākamajam Zemgales hercogam nosakot centru Sēlpilī. 17. gadsimta sākumā pie Sēlpils pils izveidojās plaukstoša pilsēta, kas 1621. gadā no Kurzemes un Zemgales hercogistes hercoga Frīdriha Ketlera saņēma pilsētas tiesības. Pilsētas saimnieciskais pamats bija tirdzniecība pa Daugavu starp Rīgu un Polijas-Lietuvas kopvalsts pilsētām. Tajā laikā visu tagadējo Augšzemi (Sēliju) sauca par Sēlpils virspilskunga iecirkni (virskapitanātu) un Sēlpils bija tā pārvaldes centrs. Poļu-zviedru kara laikā 1626. gada oktobrī pilī notika pamiera sarunas starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu, bet 1627. gadā pilsētu nodedzināja. Lielā Ziemeļu kara laikā 1705. gadā zviedru karavīri, tuvojoties krievu karaspēkam, pili uzspridzināja. Pēc tam sekoja ilgstošs saimnieciskais panīkums un pilsētas tiesības nākamie zemes saimnieki vairs nav atjaunojuši.

Ievērojamas vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sēlpils luterāņu baznīcas drupas

Ievērojami cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Georgs Mancelis — Sēlpils draudzes luterāņu mācītājs 1620.—1625. gadā, pirmais ievērojamākais latviešu garīgās literatūras rakstnieks.
  • Gothards Frīdrihs Stenders — Sunākstes un Sēlpils draudžu luterāņu mācītājs 1766.—1796. gadā, apgaismotājs, vairāk pazīstams kā Vecais Stenders.

Arheoloģiskie izrakumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1963.-1965. gadā Sēlpilī veikti arheoloģiskie izrakumi E. Šņores un A.Zariņas vadībā. Hipotēze, ka Indriķa hronikā minētā sēļu pils [1] atradusies iepretī Aizkrauklei Sērenē (Lietgalietis, 1928), noraidāma galvenokārt tāpēc, ka te par pilskalnu uzskatītais nocietinājums izrādījās dabisks grantskalns bez senvietas pazīmēm (Brastiņš, 1926).

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]