Vecsēlpils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par ciemu Vecsēlpils. Par citām jēdziena Sēlpils nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Vecsēlpils
Vecsēlpils (Latvija)
Vecsēlpils
Vecsēlpils
Atrašanās vieta Latvijā
Koordinātas: 56°35′17″N 25°39′25″E / 56.58806°N 25.65694°E / 56.58806; 25.65694Koordinātas: 56°35′17″N 25°39′25″E / 56.58806°N 25.65694°E / 56.58806; 25.65694
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Salas novads
Pagasts Sēlpils pagasts
Senlatvijas zeme Sēlenes zeme
Monarhija Kurzemes un Zemgales hercogiste
Pilsēta 1621—18. gadsimts
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)

Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils, ir ļoti sena apdzīvota vieta Sēlijā pie Daugavas, mūsdienu Salas novada Sēlpils pagastā. Bijusi Daugavas tirdzniecības ceļa nozīmīga sastāvdaļa un militārs nocietinājums. No 1621. gada līdz 18. gadsimtam Sēlpilij bija pilsētas tiesības.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Sēlpils vēsture

Sēlpili, kuru uzskatīja par sēļu galveno pili, krustnešu karaspēks ielenca 1208. gadā. Pārspēka spiesti, sēļi padevās, ļāvās kristīties un pilī ielaida krustnešus. 1218. gadā pilī apmetās Sēlijas bīskaps Bernhards no Lipes. Livonijas ordeņa Sēlpils cietoksni pēc Vartbergas Hermaņa Livonijas hronikas ziņām ordeņbrāļi cēluši 1373. gadā, šeit bija Sēlpils fogtu rezidence. 1578. gadā uz Sēlpili savu rezidenci pārcēla hercogs Gothards. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā šeit bija Sēlpils virspilskunga tiesas (Oberhauptmannschaft Selburg) pārvaldes centrs un 16. gadsimta beigās vai 17. gadsimta sākumā pilī un priekšpilī uzcēla jaunus dzīvojamos korpusus. 1626. gada oktobrī pilī notika pamiera sarunas starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu. Lielā Ziemeļu kara laikā 1705. gadā Sēlpils pili uzspridzināja. Pirmā pasaules kara laikā gar Daugavu bija pirmā frontes līnija un Vecsēlpils atradās kauju zonā.

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sēlpils luterāņu baznīcas drupas

Ievērojami cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Georgs Mancelis — Sēlpils draudzes luterāņu mācītājs 1620.—1625. gadā, pirmais ievērojamākais latviešu garīgās literatūras rakstnieks.
  • Gothards Frīdrihs Stenders — Sunākstes un Sēlpils draudžu luterāņu mācītājs 1766.—1796. gadā, apgaismotājs, vairāk pazīstams kā Vecais Stenders.

Arheoloģiskie izrakumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1963.-1965. gadā Sēlpilī veikti arheoloģiskie izrakumi E. Šņores un A.Zariņas vadībā. Hipotēze, ka Indriķa hronikā minētā sēļu pils [1] atradusies iepretī Aizkrauklei Sērenē (Lietgalietis, 1928), noraidāma galvenokārt tāpēc, ka te par pilskalnu uzskatītais nocietinājums izrādījās dabisks grantskalns bez senvietas pazīmēm (Brastiņš, 1926).

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]