Alpu kalnu kaza

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Alpu kalnu kaza
Capra ibex (Linnaeus, 1758)
Alpu kalnu kaza
Alpu kalnu kaza
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Pārnadži (Artiodactyla)
Apakškārta Atgremotāju apakškārta (Ruminantia)
Dzimta Dobradži (Bovidae)
Ģints Kazas (Capra)
Suga Alpu kalnu kaza (C. ibex)
Izplatība
Leefgebied alpensteenbok.JPG

Alpu kalnu kaza (Capra ibex) ir dobradžu dzimtas (Bovidae) suga, un sastopama Alpos vietās, kas ir 3000 metri virs jūras līmeņa, un citos kalnos Centrāleiropā[1].

Izskats un īpatnības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalnu kazas ķermeņa uzbūve ir tāda pati ka citām kazām. Kažoks ir pelēkbrūns ar tumšu nokrāsu. Tēviņi spēcīgi smako. Kazas augstums skaustā sasniedz 65 - 105 cm, Garums 115 - 170 cm. Aste ir īsa un plakana (12-15 cm), apakšpuse neapmatota. Pie astes pamatnes atrodas smirddziedzeri. Tēviņi sver 75- 120 kg, mātītes 50 -65 kg. Galva iegarena, piere atvirzīta uz aizmuguri. Mazas ausis, slīpi novietotas nāsu atveres un tipiska kazbārdiņa. Ragi lieli kā zobeni, ar pusapaļiem izaugumiem. Mātītei ragi ir nelieli, āzim - daudz lielāki un aug visu mūžu, taču tēviņu ragiem jāaug vismaz 6 gadus, iekams tie ir pietiekami gari un resni (var izaugt pat 100 cm gari ragi), lai tos izmantotu cīņās par mātītēm. Katrai pēdai ir divi nagi. Nagi ļoti labi piemēroti kāpšanai kalnos. Kalnu kaza ļoti veikli pārvietojas pa kalniem. Ar apbrīnojamu vieglumu tā lec no klints uz klinti.

Mātītei ragi ir nelieli

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalnu kazas tēviņi un mātītes gada lielāko daļu dzīvo atsevišķos baros, kas ir samērā lieli un sastāv vai nu no pieaugušiem tēviņiem, vai mātītēm ar mazuļiem. Tikai ļoti veci āži dzīvo vieni paši. Vienīgi samērā īsajā pārošanās periodā abi dzimumi satiekas un dzīvo kopā. Parasti dominējošais tēviņš veido harēmu, kurā ir vairākas mātītes. Kalnu kaza dienā ir aktīvs dzīvnieks. Tā agri dodas baroties, lēnam pārvietojas pa kalnu nogāzēm un Alpu pļavām pat augstās teritorijās. Kalnu kaza parasti uzturas teritorijās, kas atrodas 2000-3000 metrus virs jūras līmeņa. Briesmu brīžos kalnu kazas veikli pazūd slēpnī starp klintīm. Tā kā viņām ir ļoti laba redze, oža un dzirde, tās ātri sajūt draudošās briesmas un laikus aizbēg. Kalnu kazas dabiskie ienaidnieki ir vilks, lācis, lūsis un lapsa.

Cīņa

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalnu kazas dodas baroties agrā rītā un visu dienu ganās kalnu pļavās un zāļainās teritorijās starp klintīm. Kazas apgrauž koku un krūmu zarus, bieži paceļas pakaļkājās, lai aizsniegtu lapas un zarus. Visvairāk kazām garšo zāle un zemi augi. Pusdienlaikā karstās tveices dēļ šie dzīvnieki parasti uzturas zemākās vietās.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalnu kazas riesta laiks ir decembris un janvāra sākums. Dzimumgatavību sasniedz jau 1 - 2 gadu vecumā. Riests ilgst apmēram desmit dienas, un āži šajā laikā ir ļoti uzbudināti un agresīvi. Jau ātrāk tie sāk savstarpējās cīņas, bet uzvarētājs pēc tam izveido pieaugušu mātīšu harēmu. Divcīņu laikā tomēr negūst nopietnus ievainojumus. Taču var gadīties, ka kalnu kaza iegrūž savu sāncensi bezdibenī. Par uzvarētāju kļūst visstiprākais āzis, kuram ir vislielākie ragi. Visvecākajiem tēviņiem ir vislielākie harēmi, kuros ir pat 12 un vairāk mātīšu. Kopā ar harēmu parasti uzturas viens vai divi vairoties nespējīgi āži. Pēc 165 - 170 dienām, visbiežāk jūnijā, mātīte dzemdē vienu, reti divus mazuļus, par kuriem ļoti gādīgi rūpējas un kurus zīda gandrīz gadu. Kazlēni drīz pēc piedzimšanas kļūst patstāvīgi, veikli kāpelē pa klintīm un sāk ganīties. Kalnu kazu dzīves ilgums ir 10 - 20 gadi.

Māte ar kazlēnu

Aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrāk šo sugu medīja masveidā (iemesls tam bija, jo atsevišķām kalnu kazas ķermeņa daļām piedēvēja dziednieciskas īpašības) un tā jau atradās uz izmiršanas robežas, taču šobrīd ir aizsargājama, dzīvo rezervātos, un ir veikti mēģinājumi atkārtoti tās izmitināt dabā.

Radniecīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dzīvnieku pasaulē,Izdevējs UAB IMP BALTIC, 56 karte, ISBN 9986-9333-7-4

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]