Alvoranas jūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Alvoranas jūra
AlboranasJura.JPG
Alvoranas jūra
Cyan pog.svg
Alvoranas jūra
Koordinātas 36°N 3°W / 36°N 3°W / 36; -3Koordinātas: 36°N 3°W / 36°N 3°W / 36; -3
Okeāns Atlantijas okeāns
Garums 350 km
Platums 200 km
Vid. dziļums 445 m
Maks. dziļums 1500 m
Valstis un teritorijas Karogs: Alžīrija Alžīrija
Karogs: Gibraltārs Gibraltārs
Karogs: Maroka Maroka
Karogs: Spānija Spānija
Lielākās pilsētas Almerija (Spānija)
Malaga (Spānija)
Melilja (Spānija)
Seūta (Spānija)
Tetuāna (Marika)
Alvoranas jūra Vikikrātuvē

Alvoranas jūra (spāņu: Mar de Alborán, angļu: Alboran Sea, arābu: بحر البوران , Bahr al Būrān) ir Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalojot Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus. Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu.

Jūras centrālajā daļā atrodas nelielā Spānijai piederošā Alvoranas sala, kas devusi jūrai tās nosaukumu. Jūras krasti kalnaini; nereti jūru ielencošās kalnu grēdas tiek dēvētas par «Gibraltāra arku».

Pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alvoranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs.

Straumes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alvoranas jūras virsējais ūdens slānis plūst austrumu virzienā, nesot Atlantijas okeāna mazāk sāļos un salīdzinoši vēsākos ūdeņus uz Vidusjūras austrumu daļu. Savukārt dziļākie jūras slāņi plūst pretējā virzienā — uz rietumiem, nesot sāļāko Vidusjūras ūdeni uz Atlantijas okeānu. Bieži Alvoranas jūrā vērojamas arī virpuļveida straumes, kas rodas abiem šiem slāņiem sajaucoties.

Bioloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alvoranas jūra kalpo par pārejas zonu starp vēsāko un ar barības vielām bagātāko Atlantijas okeānu un siltāko, sāļāko un ar barības vielām nabadzīgāko Vidusjūru. Šeit sastopamas gan Atlantijas okeāna, gan Vidusjūras sugas.

Alvoranas jūrā dzīvo lielākā cūkdelfīnu populācija Vidusjūras rietumu daļā. Šeit dzīvo arī citi vaļveidīgie, jūras bruņurupuči. Jūrā notiek komerciālā zveja — tiek zvejotas sardīnes un zobenzivis.

Arī jūras piekrastes kalni ir pārejas zona starp Vidusjūras un Atlantijas biotopiem. Atlantijas okeāna ietekmē klimata svārstības šeit nav bijušas tik krasas, tāpēc Spānijas un Marokas kalnos izdzīvojušas tādas dzīvnieku sugas, kas citur Vidusjūra spiekrastē ir izmirušas.

Lielās bioloģiskās nozīmības dēļ Alvoranas jūrā nodibināta jūras aizsargājamā teritorija.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]