Anna Leopoldovna
| Anna Leopoldovna | |
| Анна Леопольдовна | |
.jpeg) |
|
|
Krievijas impērijas reģente (pagaidu valdniece)
|
|
| Amatā 1740. gada 8. novembrī — 1741. gada 25. novembrī |
|
| Priekštecis | Ernests Johans Bīrons |
|---|---|
| Pēctecis | Elizabete Romanova (ķeizariene) |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1718. gada 7. decembrī Rostoka, Mēklenburgas hercogiste (  Vācija) |
| Miršanas dati | 1746. gada 19. martā Holmogori, Krievijas Impērija (  Krievija) |
| Apglabāts | Aleksandra Ņevska lavra, Sanktpēterburga, Krievija |
| Dinastija | Mēklenburgas dinastija |
| Tēvs | Mēklenburgas-Šverīnes hercogs Kārlis Leopolds |
| Māte | Katrīna Romanova |
| Dzīvesbiedrs (e) | Braunšveigas-Volfenbiteles hercogs Antons Ulrihs |
| Bērni | 5 |
| Reliģija | luterisms, vēlāk pareizticība |
Anna Leopoldovna (krievu: Анна Леопольдовна, dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne (vācu: Elisabeth Karoline Christine, Prinzessin von Mecklenburg-Schwerin) 1718. gada 7. decembrī, mirusi 1746. gada 19. martā) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.
Bija Krievijas cara Ivana V mazmeita, valdīja Krievijas impērijā kā mazgadīgā Ivana VI reģente laikā no 1740. līdz 1741. gadam.
Dzīvesgājums [izmainīt šo sadaļu]
Dzimusi 1718. gada 7. decembrī Rostokā. 1733. gadā kristījusies pareizticībā, pieņemot vārdu Anna. 1739. gadā precējusies ar Braunšveigas-Volfenbiteles hercogu Antonu Ulrihu (Anton Ulrich Herzog von Braunschweig-Wolfenbüttel). 1740. gada 17. oktobrī Annas dažus mēnešus veco dēlu kronēja par Krievijas imperatoru Ivanu VI. Par reģentu tika iecelts Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons, kurš uzreiz mazuļa vecākus izolēja no galma. Pēc 2 nedēļām - naktī 8. uz 9. novembri - ar gvardes palīdzību tika īstenots pučs, Bīrons tika arestēts, bet par reģenti līdz imperatora pilngadībai izsludināta tā māte hercogiene Anna.
Par politiku neinteresējās, audzināja dēlu. Valsti pārvaldīja Annas padomnieki Minihs, grāfs Ostermans (kr. Остерман, Генрих Иоганн Фридрих, vāc. Heinrich Johann Friedrich Ostermann,), kņazs Golovkins (Головкин, Михаил Гавриилович) Šajā laikā sākās konflikts ar Zviedrijas karalisti (1741.-1743. gadu karš). Apstiprināti ar Osmaņu impēriju noslēgtā Belgorodas miera līguma punkti, Osmaņu impērija atzina Krievijas valdniekus par imperatoriem.
1741. gada 25. novembrī (6. decembrī p.j.st.) Pētera I meita Elizabete ar gvardes palīdzību īstenoja valsts apvērsumu, gāžot Ivanu VI no troņa. Vispirms bija plāns "Braunšveigas ģimeni" vienkārši izraidīt no Krievijas taču, tā kā Elizabetes vara nebija leģitīma un viņa ļoti baidījās no iespējama apvērsuma, tikai šoreiz par labu Ivanam VI, viņa pavēlēja izsūtīt eksimperatora ģimeni uz valsts nomali. 1742. gadā lielā slepenībā tos ieslodzīja Dinamindes cietoksnī pie Rīgas, 1744. gadā pārveda uz Oranienburgu (Pēterburgas pievārtē), bet pēc tam uz Holmogoriem Arhangeļskas tuvumā, kur mazo Ivanu pilnībā izolēja no vecākiem.
Nespējot izturēt izsūtījuma apstākļus, 1746. gada 9. martā Anna mira.
Bērni [izmainīt šo sadaļu]
- dēls Joans (Johan, Ivan, 23.08.1740.-16.07.1764.)
- meita Katrīna (Catherine von Braunschweig-Wolfenbüttel, 26.07.1741.-7.04.1807.)
- meita Elizabete (Elisabeth von Braunschweig-Wolfenbüttel 16.11.1743.-20.10.1782.)
- dēls Pēteris (Peter von Braunschweig-Wolfenbüttel, 30.03.1745.-30.01.1798.)
- dēls Aleksejs (Alexei von Braunschweig-Wolfenbüttel, 10.031746.-23.10.1787.)
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Annas ciltskoks (vācu val.)
- Joana VI ciltskoks (krievu val.)
- Romanovu dzimtas mājas lapa internetā (krievu val.)
- Россия под скипетром Романовых, официозный обзор 1913 г.
.svg) Romanovu dinastijas valdnieks  |
||||
|---|---|---|---|---|
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
| Priekštecis: Ernests Johans Bīrons |
Krievijas impērijas reģente 1740.-1741. |
Pēctecis: Ivans VI |
||
 |
Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
