Anna Leopoldovna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Anna Leopoldovna
Анна Леопольдовна
Anna Leopoldovna (GIM).jpeg
Krievijas impērijas reģente (pagaidu valdniece)
Amatā
1740. gada 8. novembrī — 1741. gada 25. novembrī
Priekštecis Ernests Johans Bīrons
Pēctecis Elizabete Romanova (ķeizariene)

Dzimšanas dati 1718. gada 7. decembrī
Rostoka, Mēklenburgas hercogiste
(Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1746. gada 19. martā
Holmogori, Krievijas Impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Apglabāts Aleksandra Ņevska lavra, Sanktpēterburga,
Karogs: Krievija Krievija
Dinastija Mēklenburgas dinastija
Tēvs Mēklenburgas-Šverīnes hercogs Kārlis Leopolds
Māte Katrīna Romanova
Dzīvesbiedrs(-e) Braunšveigas-Volfenbiteles hercogs Antons Ulrihs
Bērni 5
Reliģija luterisms, vēlāk pareizticība

Anna Leopoldovna (krievu: Анна Леопольдовна, dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne (vācu: Elisabeth Karoline Christine, Prinzessin von Mecklenburg-Schwerin) 1718. gada 7. decembrī, mirusi 1746. gada 19. martā) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.

Bija Krievijas cara Ivana V mazmeita, valdīja Krievijas impērijā kā mazgadīgā Ivana VI reģente laikā no 1740. līdz 1741. gadam.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1718. gada 7. decembrī Rostokā. 1733. gadā kristījusies pareizticībā, pieņemot vārdu Anna. 1739. gadā precējusies ar Braunšveigas-Volfenbiteles hercogu Antonu Ulrihu (Anton Ulrich Herzog von Braunschweig-Wolfenbüttel). 1740. gada 17. oktobrī Annas dažus mēnešus veco dēlu kronēja par Krievijas imperatoru Ivanu VI. Par reģentu tika iecelts Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons, kurš uzreiz mazuļa vecākus izolēja no galma. Pēc 2 nedēļām - naktī 8. uz 9. novembri - ar gvardes palīdzību tika īstenots pučs, Bīrons tika arestēts, bet par reģenti līdz imperatora pilngadībai izsludināta viņa māte hercogiene Anna.

Par politiku neinteresējās, audzināja dēlu. Valsti pārvaldīja Annas padomnieki Minihs, grāfs Ostermans (Ostermann), kņazs Golovkins (Головкин). Šajā laikā sākās konflikts ar Zviedrijas karalisti (1741.-1743. gadu karš). Apstiprināti ar Osmaņu impēriju noslēgtā Belgorodas miera līguma punkti, Osmaņu impērija atzina Krievijas valdniekus par imperatoriem.

1741. gada 25. novembrī (6. decembrī p.j.st.) Pētera I un Katrīnas I meita Elizabete ar gvardes palīdzību īstenoja valsts apvērsumu, gāžot Ivanu VI no troņa. Vispirms bija plāns "Braunšveigas ģimeni" vienkārši izraidīt no Krievijas taču, tā kā Elizabetes vara nebija leģitīma un viņa ļoti baidījās no iespējama apvērsuma, tikai šoreiz par labu Ivanam VI, viņa pavēlēja izsūtīt eksimperatora ģimeni uz valsts nomali. 1742. gadā lielā slepenībā tos ieslodzīja Daugavgrīvas cietoksnī pie Rīgas, 1744. gadā pārveda uz Oranienburgu (Pēterburgas pievārtē), bet pēc tam uz Holmogoriem Arhangeļskas tuvumā, kur mazo Ivanu pilnībā izolēja no vecākiem.

Nespējot izturēt izsūtījuma apstākļus, 1746. gada 9. martā Anna mira.

Bērni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • dēls Joans (Johan, Ivan, 23.08.1740.-16.07.1764.)
  • meita Katrīna (Catherine von Braunschweig-Wolfenbüttel, 26.07.1741.-7.04.1807.)
  • meita Elizabete (Elisabeth von Braunschweig-Wolfenbüttel 16.11.1743.-20.10.1782.)
  • dēls Pēteris (Peter von Braunschweig-Wolfenbüttel, 30.03.1745.-30.01.1798.)
  • dēls Aleksejs (Alexei von Braunschweig-Wolfenbüttel, 10.031746.-23.10.1787.)


Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Imperial Coat of arms of Russia (17th century).svg Romanovu dinastijas valdnieks Lesser Coat of Arms of Russian Empire.svg
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ernests Johans Bīrons
Krievijas impērijas reģente
1740.-1741.
Pēctecis:
Ivans VI