Arafuru jūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Arafuru jūra
ArafuruJura.JPG
Platība: 650 000 km2
Garums: 1 290 km
Platums: 560 km
Maks. dziļums: ~ 240 m
Valstis un citas teritorijas: Austrālija
Indonēzija
Papua-Jaungvineja
Lielākās pilsētas: Nav lielu pilsētu

Arafuru jūraKlusajam okeānam piederīga jūra, atdala Austrāliju no Āzijas. Dažreiz uzskata arī par piederīgu Indijas okeānam.

Sekla jūra, tās dziļums pārsvarā 50 - 80 metri, dziļums pakāpeniski pieaug rietumu virzienā, taču nepārsniedz 240 m. Nereti par Arafuru jūras daļu uzskata arī ūdeņus rietumos no Aru salām - šeit atrodas dzelme, kuras dziļums sasniedz 3 680 m. Tā kā jūra ir sekla, tā stipri iesilst un virs tās veidojas tropiskie cikloni.

Ūdens virsējā slāņa sāļums - 34—35‰, temperatūra - 25 - 28 °C. Plūdmaiņas pie Jaungvinejas krastiem sasniedz 7,6 m.

Potenciāla naftas un dabasgāzes ieguves vieta. Vērtīga zivju un garneļu zvejas vieta, viena no produktīvākajām jūrām šajā ziņā. Šos resursus apdraud nelegāla zvejniecība. 2002. gadā nodibināta īpaša starpvalstu un nevalstisko organizāciju apvienība jūras ilgtspējīgai apsaimniekošanai - ATSEF.

Robežas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļos - Jaungvineja, ziemeļrietumos - Tanimbaru salas, Kajas salas, Aru salas, Bandas jūra un Seramas jūra. Austrumos - Torresa šaurums, kas savieno ar Koraļļu jūru. Dienvidos - Austrālija, tai skaitā lielais Karpentārija līcis. Austrumos - Timoras jūra.

Ģeoloģiskā pagātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūra atrodas virs Arafuru šelfa, kas ir daļa no Sahulas šelfa - Austrālijas kontinentālā šelfa. Kad pēdējā ledus laikmetā jūras līmenis bija par līdz 130 metriem zemāks, daļa Arafuru jūras, Karpentārija līcis un Torresa šaurums bija sausi un rezultātā Austrālija kopā ar Jaungvinejas salu veidoja ievērojami lielāku kontinentu - Sahulu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]