Bāmijāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bāmijāna
Bāmijānas ieleja
Bāmijānas ieleja
Bāmijāna
Red pog.png
Bāmijāna
Koordinātas: 34°49′N 67°49′E / 34.817°N 67.817°E / 34.817; 67.817Koordinātas: 34°49′N 67°49′E / 34.817°N 67.817°E / 34.817; 67.817
Valsts Valsts karogs: Afganistāna Afganistāna
Augstums vjl 2 800 m
Iedzīvotāji (2006)
 - kopā 70 028
Laika josla UTC+4:30 (UTC)

Bāmijāna ir pilsēta Afganistānā, Bāmijānas provinces administratīvais centrs, atrodas aptuveni 240 km uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas Kabulas. Tā ir Hazāredžātas (hazāru apdzīvota reģiona) kultūras centrs. Pilsētā dzīvo 70 028 iedzīvotāju (2006), no kuriem lielākā daļa ir hazāri, tiem seko tadžiki, tatāri un puštuni.[1] Bāmijāna pazīstama galvenokārt ar savām gandrīz divtūkstoš gadu senajām klintīs izcirstajām Budas statujām, ko 2001. gadā uzspridzināja talibi. Pašlaik Bāmijānā atklāti pasaulē vecākie eļļas gleznojumi.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bāmijānas vēsture sniedzas divus tūkstošus gadus senā pagātnē, kad tā ietilpa budistu Kušānu valstī. 3. gadsimtā budisti klintī bija izgrebuši milzīgu Budas statuju un 5. gadsimtā izgreba vēl vienu, vairāk kā 50 m augstu. Citās klintīs tika izkaltas alas, kurās dzīvoja un un dievu pielūdza līdz pat 8000 mūku.[3] Trešajā gadsimtā Kušānu valstī iebruka un to sagrāva persiešu Sasanīdi, kas pakļāva arī Bāmijānu. 5. gadsimtā reģionā iebruka baltie huņņi, kas valdīja mūsdienu Afganistānas teritorijā līdz 7. gadsimta sākumam, kad varu atkal atguva Sasanīdi. 7. gadsimta vidū reģionā iebruka un to pakļāva arābi, kas vietējās tautas pamazām pievērsa islāmam. 870. gadā pilsētu ieņēma persiešu Safarīdi, bet nedaudz vairāk kā simts gadus vēlāk to pakļāva Gaznevīdi.

1221. gadā pilsētu aplenca Čingishana mongoļu karaspēks. Aplenkuma laikā kāds bultas šāviens nogalināja Čingishana mīļāko mazdēlu Moetukenu. Pēc nedēļu ilga aplenkuma Bāmijāna tika iznīcināta tik pilnīgi, ka bojā bija gājuši ne vien visi cilvēki, bet arī suņi un kaķi, un turpmāk šajā vietā tika aizliegts apmesties.[4] Pēc mongoļu uzbrukuma Bāmijāna vēl ilgi neatguvās - mongoļu nopostītās pilsētas drupas joprojām atgādina par Čingishana iebrukumu.

Jaunu nozīmi pilsēta ieguva Pirmā angļu-afgāņu kara laikā (1839-1842) - vispirms pilsētā uz laiku patvērās britu vajātais Afganistānas valdnieks Dosts Muhammeds, bet vēlāk tajā atradās britu karaspēka bāze.

Afganistānas pilsoņu kara laikā (1996—2001) 1998. gada 13. septembrī pilsētu ieņēma talibi, kuri tur nekavējoties uzsāka etnisko tīrīšanu, nogalinot vairāk kā 500 hazāru tautības vīriešus.[5] Tika nodedzināti arī vairāki apkārtnes ciemi, kuru iedzīvotāji bija spiesti doties bēgļu gaitās. Nākamā gada 21. aprīlī talibi no pilsētas tika atspiesti, bet 9. maijā to atkal atguva, nogalinot ikvienu pilsētas iedzīvotāju, ko sastapa.[5] Nogalināto skaits nav precīzi zināms, bet tas mērāms vairākos simtos.[5] Lielākā daļa iedzīvotāju jau bija pametusi pilsētu, dodoties bēgļu gaitās.

2001. gadā Bāmijāna piesaistīja visas pasaules uzmanību, kad talibi uzspridzināja gandrīz divtūkstoš gadus senās Budas statujas, pamatojot savu rīcību ar to, ka islāms aizliedz attēlot dzīvas būtnes.[6] Šāds vandālisma akts notika, par spīti vairāku valstu un starptautiski atzītu muzeju paustajai gatavībai atpirkt statujas, lai tās izvestu no valsts drošībā.[7] Tūlīt pēc statuju iznīcināšanas sausuma nomocītajā valstī (Afganistānā četrus gadus nebija lijis lietus) nolija lietus, ko talibu garīgais līderis mulla Muhammeds Omars izskaidroja šādi: "Mēs sasitām elkus un Allāhs mums atsūtīja lietavas. Ņemot dolārus no Rietumiem [statuju saglabāšanai], mēs nekad nevarētu panākt lietus nolīšanu." [8]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dati par Bāmijānas provinci (angļu valodā)
  2. Nationalgeographic.com: accessed June 6, 2008
  3. Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 93.lpp
  4. Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 117.lpp
  5. 5,0 5,1 5,2 Hazāru slaktiņš Bāmijānā 1998. gada septembris - 1999. gada maijs (angļu valodā)
  6. LETA-REUTERS (26.08.2001.)
  7. LETA-REUTERS (24.05.2001.)
  8. LETA-DPA (20.03.2001.)