Tatāri

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tatāri
Tatarlar / Татарлар
250px
Slaveni tatāri:
Dinara Safina, Šihabetdins Mardžani, Marats Safins,
Mintimers Šaimievs, Abdulla Tukajs, Čārlzs Bronsons.
Visi iedzīvotāji
~10 milj.[1]
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem

Karogs: Krievija Krievija 5.554.601[2]
Karogs: Uzbekistāna Uzbekistāna 1.250.000[3]
Karogs: Kazahstāna Kazahstāna 400.000
Karogs: Ukraina Ukraina 350.000
Karogs: Tadžikistāna Tadžikistāna 200.000[1]
Karogs: Kirgizstāna Kirgizstāna 140.000[4]
Karogs: Turkmenistāna Turkmenistāna 60.000[1]
Karogs: Azerbaidžāna Azerbaidžāna 30.000[1]
Karogs: Rumānija Rumānija 23.000[5]
Karogs: Baltkrievija Baltkrievija 15.000[1]
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 10.000[1]
Karogs: Ķīna Ķīna 8.000[1]
Karogs: Polija Polija 5.000
Karogs: Lietuva Lietuva 3.000[1]
Karogs: Latvija Latvija 3.000[1]

Karogs: Igaunija Igaunija 2.500[1]
Valodas
tatāru valoda, krievu valoda u.c.
Reliģijas
vairums musulmaņi
Radnieciskas etniskas grupas
Tjurku valodās runājošie: turki, turkmēņi, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, jakuti, čuvaši, baškīri, karakalpaki, tuvieši, altajieši, hakasi, karačajieši, nogajieši, kumiki, gagauzi un uiguri.

Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta,[6] kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā[1] un Afganistānā.[7] Tatāri runā tatāru un krievu valodās, viņu galvenā reliģija ir islāms.

20. gadsimta beigās dažādiem tatāru atzariem piederīgo iedzīvotāju kopējais skaits pasaulē sasniedza 10 miljonus. Krievijas tautskaitēs pie tatāriem sevi pieskaitīja aptuveni 5,5 miljoni cilvēku,[1] kas ir skaitliski lielākā Krievijas nacionālā minoritāte jeb 3,87 % no valsts iedzīvotājiem.

Tatāri un Latvija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No vēsturiskajiem dokumentiem zināms, ka 13. gs. vidū pēc krievu kņazu pakļaušanas Zelta Ordas tatāru baskaki (pārvaldnieki) piedalījās krievu kņazu karagājienu organizēšanā pret Livoniju, piemēram, Novgorodas Nikona hronikas vēstījumā minēts, ka baskaks Amragans 1269. gadā finansēja karagājiena rīkošanu uz Kolivaņu. [8] Saglabājusies arī lielkņaza Jaroslava "grāmata", kas pamatojās uz Zelta Ordas hana Munketimura "jarliku": "Munke-Timura vārds kņazam Jaroslavam: dod vācu tirgoņiem ceļu savās zemēs. No kņaza Jaroslava Rīgas ļaudīm, lieliem un maziem un visiem: jūsu ceļš ir brīvs caur manām zemēm, kas nāks karot, ar tiem es darīšu, ko zināšu, bet tirgoņiem ceļš ir brīvs." [9] Tāpat zināms, ka Livonijas kara laikā 1558. gada uzbrukumā Livonijas konfederācijai piedalījās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru hana Šigaleja, vēlāk hana Sainbulata vadībā.

Pirmais islamticīgo tatāru ieceļošanas vilnis Latvijā sākās līdz ar Rīgas industrializāciju 19. gadsimta beigās. 1890. gadā izveidoti musulmaņu kapi, senākā musulmaņu kapsēta ir Miķeļa kapos. Pēc Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara Latvijā ieceļoja tatāri no dažādām PSRS republikām. Piecdesmitajos gados Latvijā dzīvoja jau vairāki simti tatāru, ieradās vairāk kā 20 Krimas tatāru, bet 1979. gadā Latvijā dzīvoja jau 3764, 1989. gadā 4828 tatāri. Pēc neatkarības atjaunošanas daļa tatāru izceļoja uz Tatarstānu un Krimu, bet daļa uz Eiropas Savienības valstīm.[10]

Tatāru skaita izmaiņas Latvijā (1897-2011)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deklarētā tautība 1897 1920 1925 1930 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011
tatāri 1 541 115 72 43 39 1 811 2 671 3 764 4 828 3 168 2 164
Tatāru apdzīvotie apgabali Eirāzijas teritorijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]