Tatāri
| Tatāri Tatarlar / Татарлар |
|
|---|---|
 Slaveni tatāri: Dinara Safina, Šihabetdins Mardžani, Marats Safins, Mintimers Šaimievs, Abdulla Tukajs, Čārlzs Bronsons. |
|
| Skaits: | ~10 milj.[1] |
| Dzīvo: |  Krievija 5.554.601[2]
|
| Valoda: | tatāru valoda, krievu valoda u.c. |
| Reliģija: | vairums musulmaņi |
| Radniecīgās tautas: | Tjurku valodās runājošie: turki, turkmēņi, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, jakuti, čuvaši, baškīri, karakalpaki, tuvieši, altajieši, hakasi, karačajieši, nogajieši, kumiki, gagauzi un uiguri. |
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta,[6] kas dzīvo Krievijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā[1] un Afganistānā.[7] Tatāri runā tatāru un krievu valodās — galvenā reliģija ir islāms. 20. gadsimta beigās tatāru skaits sasniedza 10 miljonus, aptverot visas tatāru tautas — Krimas tatāri un Volgas tatāri. Mūsdienās lielākā tatāru minoritāte ir Krievijā — aptuveni 5,5 miljoni. [1]
Tatāri un Latvija [izmainīt šo sadaļu]
No vēsturiskajiem dokumentiem zināms, ka 13. gs. vidū pēc krievu kņazu pakļaušanas Zelta Ordas tatāru baskaki (pārvaldnieki) piedalījās krievu kņazu karagājienu organizēšanā pret Livoniju, piemēram, Novgorodas Nikona hronikas vēstījumā minēts, ka baskaks Amragans 1269. gadā finansēja karagājiena rīkošanu uz Kolivaņu. [8] Saglabājusies arī lielkņaza Jaroslava "grāmata", kas pamatojās uz Zelta Ordas hana Munketimura "jarliku": "Munke-Timura vārds kņazam Jaroslavam: dod vācu tirgoņiem ceļu savās zemēs. No kņaza Jaroslava Rīgas ļaudīm, lieliem un maziem un visiem: jūsu ceļš ir brīvs caur manām zemēm, kas nāks karot, ar tiem es darīšu, ko zināšu, bet tirgoņiem ceļš ir brīvs." [9] Tāpat zināms, ka Livonijas kara laikā 1558. gada uzbrukumā Livonijas konfederācijai piedalījās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru hana Šigaleja vadībā.
Pirmais islamticīgo tatāru ieceļošanas vilnis Latvijā sākās līdz ar Rīgas industrializāciju 19. gadsimta beigās. 1890. gadā izveidoti musulmaņu kapi, senākā musulmaņu kapsēta ir Miķeļa kapos. Pēc Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara Latvijā ieceļoja tatāri no dažādām PSRS republikām. Piecdesmitajos gados Latvijā dzīvoja jau vairāki simti tatāru, ieradās pat 20 Krimas tatāru, bet 1979. gadā Latvijā dzīvoja 3764, 1989. gadā 4828 tatāri. Pēc neatkarības atjaunošanas daļa tatāru izceļoja uz Tatarstānu un Krimu, bet daļa uz Eiropas Savienības valstīm.[10]
Tatāru skaita izmaiņas Latvijā (1897-2011) [izmainīt šo sadaļu]
| Deklarētā tautība | 1897 | 1920 | 1925 | 1930 | 1935 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 2000 | 2011 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| tatāri | 1 541 | 115 | 72 | 43 | 39 | 1 811 | 2 671 | 3 764 | 4 828 | 3 168 | 2 164 |
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 Joshua Project - Tatar Ethnic People in all Countries
- ↑ Демоскоп Weekly - Приложение. Справочник статистических показателей
- ↑ Uzbekistan - Ethnic Composition
- ↑ Russia Ethnic groups - Demographics
- ↑ [1] novecojusi saite
- ↑ Turkic people definition of Turkic people in the Free Online Encyclopedia
- ↑ Tatars, Ethnic Identity in Afghanistan, on NPS.edu
- ↑ The Nikonian Chronicle. (translated by Serge A and Betty Jean Zenkovsky) vol. III, p. 45
- ↑ Anton Cooper. On the Edge of Empire: Novgorod's trade with the Golden Horde, 19 lpp.
- ↑ Tatāri jau izsenis šeit mituši Aija Lulle. "Neatkarīgā Rīta avīze", 24.01.2003.
