Bieriņi
| Bieriņi |
|
|---|---|
Bieriņu muiža pēc pārbūves par īres namu (1928) |
|
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta | |
| Priekšpilsēta | Zemgales priekšpilsēta |
| Pilsētas daļas | Mārupe Ozolciems Petriņciems |
| Platība | 4,274 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 8 538 (2010) |
| Transports | |
| Papildinformācija | |
| Ārējā saite | apkaimes.lv un [1] |
Bieriņi ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Mārupe, Ozolciems un Petriņciems. Bieriņu apkaime atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā. Tā robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu. Bieriņu apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam.
Bieriņu apkaimes kopējā platība ir 4,274 km², kas ir apmēram par 1/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Šīs apkaimes robežas lielā mērā ir skaidri identificējamas, pateicoties to daļēji aptverošajai Rīgas pilsētas robežai, aptverošajām ielu trasēm, dzelzceļam un apbūves raksturam, kas pārsvarā ir savrupmājas. Perspektīvā šo apkaimi būs arvien grūtāk funkcionāli nodalīt no Mārupes novada ietilpstošās Bieriņu daļas, jo Rīgas pusei raksturīgā blīvā savrupmāju apbūve izplešas novada virzienā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 8 921 metri.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Bieriņi izveidojušies 19. gadsimta beigās bijušās Bieriņu (vācu: Lindenruh) muižas apkaimē, starp Petriņciemu (mūsdienās Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu[1]. Muižas latviskais nosaukums visticamāk ir cēlies no tās agrāko īpašnieku Bērensu fon Rautenfeldu, tautā sauktu par Bieriņiem, uzvārda.
Vecā Bieriņu muižas ēka celta ap 1800. gadu un tā atradās tagadējā Mārupes novadā, Kantora ielā 97, kas tagad ir pilnīgi iebūvēta jaunajā Mārupes vidusskolas ēkā. Ap 1870. gadu muižas īpašnieki uzcēla jaunu ēku tagadējā Kantora ielā 10, Mārupītes un tās attekas ielokā. Bieriņu muižu pārvaldīja secīgi Heinrihs Eberhards Bērenss fon Rautenfelds (1822—1895), Heinrihs Augusts Bērenss fon Rautenfelds (1850—1896) un viņa atraitne Teofila Anna Margarēte Bērensa fon Rautenfelde. Pēdējā Bieriņmuižas īpašniece pēc Heinriha Augusta Berensa fon Rautenfelda nāves 1923. gadā bija viņa sieva Elizabete Emīlija, dzimusi Kuģenieks. Pēc Latvijas zemes reformas 1924. gadā Bieriņu muižas ēka ar aptuveni 11 ha zemes tika piešķirta Elizabetei Emīlijai kopā ar viņu diviem dēliem un pēc pārbūves 1928. gadā viņa muižas ēkā izveidoja īres namu ar 14 dzīvokļiem. Mūsdienas muižas ēka ir diezgan nolaista, ar nesakoptu apkārtni, tomēr vēl senatnīgi majestātiska un pa gabalu izceļas parka ainavā. Māja un zemes nogabals ir atdots atpakaļ Rautenfeldu ģimenei.[2]
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
- Rīga
- Zemgales priekšpilsēta
- Sabiedriskais transports Rīgā
- Daudzstāvu dzīvojamie rajoni Rīgā
- Rīgas klimats
[izmainīt šo sadaļu] Piezīmes un atsauces
- Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
- Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.
- ↑ Rīga: Enciklopēdija (galv. redaktors P. Jērāns). Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. gads.
- ↑ Bieriņu muižas vēsture
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
|
|||||||||||||||||||||||