Mežciems (Rīga)
- Šis raksts ir par Rīgas pilsētas daļu. Par citām jēdziena Mežciems nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Mežciems |
|
|---|---|
Mežciems. 2009. gads. |
|
 |
|
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Rīga |
| Priekšpilsēta | Vidzemes priekšpilsēta |
| Platība | 7,667 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 15 884 (2010) |
| Ievērojamas celtnes | Rīgas Motormuzejs, Biķernieku kompleksā sporta bāze |
| Ūdenstilpnes | Gaiļezers Linezers |
| Parki | Biķernieku mežs Juglas mežs |
| Transports | |
| Autobuss | 5. 15. 16. 19. 21. 29. 31. |
| Trolejbuss | 14. 18. |
| Mikroautobuss | 204. 206. 207. 218. 218A. 263. |
| Cits | Nakts autobuss N5 |
| Papildinformācija | |
| Pasta indekss | LV-1079, LV-1064 LV-1038, LV-1006 |
| Ārējā saite | apkaimes.lv |
Mežciems ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā. Mežciema apkaime atrodas Rīgas A daļā, ietverot sevī visu Biķernieku meža masīvu. Tā robežojas ar Juglas, Dreiliņu, Purvciema un Teikas apkaimēm. Mežciema apkaimes robežas ir Juglas iela, Malienas iela, Palsas iela, Malienas iela, Šmerļa iela, Stūrīšu iela, Stāmerienas iela, Stūrīša iela, Linezera iela, Dzērbenes iela, Aizpriežu iela, Bajāru iela, Lielvārdes iela, Dzelzavas iela, Strautu iela, Biķernieku iela un Juglas iela.
Mežciema apkaimes kopējā platība ir 7,667 km², kas ir apmēram par 2/5 vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 13 177 metri. Noteiktās Mežciema apkaimes robežas zināmā mērā ir uzskatāms par kompromisa risinājumu, lai plašo Biķernieku meža masīvu varētu ietvert vienā apkaimē nevis sadalītu to starp citām tam pieguļošajām apkaimēm. Pēc būtības Biķernieku mežs ne mazāk kā ar Mežciemu ir saistīts arī ar Teikas apkaimes DA daļu, Purvciema apkaimes ZA daļu un Dreiliņu apkaimes ZR daļu. Robežas ap Mežciema apkaimes A daļu (ap mikrorajonu) kopumā ir korektas, jo ir skaidri nolasāmas pa ielu trasēm (tai skaitā saprātīgs ir risinājums iekļaut Mežciemā arī Palsas ielas kvartālu, kas funkcionāli ir tieši saistīts ar Mežciemu). Vienīgais ierosinājums robežu maiņai saistās ar Mežciema apkaimes DA daļa robežu, kur pašreiz tā novilkta pa "veco" Biķernieku ielas trasi, lai gan no perspektīvas viedokļa tai vajadzētu iet pa rekonstruēto Biķernieku ielas trasi, kas atrodas nedaudz uz D. Atskaitot Mežciema apkaimes ZR un DR daļā (Biķernieku meža R nomalē) izvietotās aktivitātes, pārējā Mežciema apkaimes teritorija uzskatāma par telpiski vienotu un funkcionāli savstarpēji saistītu telpu, uz kuru noteikti var attiecināt apkaimes jēdzienu. Mežciema apkaimē nav viena izteikta lokālā centra, bet galvenās aktivitātes ir izvietotas gar Hipokrāta ielu un Gaiļezera ielu, veidojot 2 nosacītus aktivitāšu sabiezinājumus — pie Biķernieku un Hipokrāta ielas krustojuma, kā arī pie Hipokrāta un Gaiļezera ielas krustojuma. Ņemot vērā Mežciema dzīvojamā mikrorajona plānojuma struktūru, īpaši svarīga ir teritorija gar Gaiļezera ielu, kas mikrorajona vidū savieno tā 2 galvenās ielu trases — S.Eizenšteina un Hipokrāta ielas, telpiski iezīmējot mikrorajona lokālo centru.
Satura rādītājs |
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Mežciems sākotnēji bija mazstāvu apbūves rajons bijušā Dreiliņu pagasta Burharda muižas robežās. Mežciema apkaimes ziemeļu daļa tika pievienota Rīgas pilsētai 1934. gadā, bet dienvidu daļa 1974. gadā. Mežciema dzīvojamā rajona plānojuma organizācijas detālplānojumu institūts "Pilsētprojekts" izstrādāja 1971. gadā (arhitekti Meinards Medinskis, Ēvalds Fogelis, Ivars Millers un Andris Vītols). Mežciema daudzstāvu dzīvojamais rajons sastāv no diviem mikrorajoniem, sabiedriskā un tirdzniecības centra, kas kompleksā ar citām apkalpošanas iestādēm izveidots uz iekšējās gājēju ielas. Apbūves projektu izstrādāja arhitekti Juris Paegle, Andris Kronbergs, Oļģerts Krauklis un citi.[1]
Daudzstāvu dzīvojamā apbūve [izmainīt šo sadaļu]
Mežciema daudzstāvu dzīvojamais rajons sastāv galvenokārt no 602. sērijas (arī modificētās ar divstāvīgiem dzīvokļiem), Lietuviešu projekta(464. sērija) un atsevišķām 104. sērijas 16 stāvu ēkām. Dzīvojamais rajons tika plānots 20 000 iedzīvotājiem un tā būvniecība notika no 1977.—1985. gadam. Interesanti, ka sākotnējā projektā dzīvojamā rajona projektēšanas stadijā, bija paredzēts, ka visas ēkas būs 16 stāvu 104. sērijas, bet projekta izstrādes beigu stadijā šī iecere tika mainīta.
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
- Rīga
- Vidzemes priekšpilsēta
- Sabiedriskais transports Rīgā
- Daudzstāvu dzīvojamie rajoni Rīgā
- Rīgas klimats
Piezīmes un atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
- Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.
- ↑ Rīga: enciklopēdija (galv. redaktors P. Jērāns). Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. gads — 468. lpp.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
 |
Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|||||||||||||||||||||||
