Šampēteris

Vikipēdijas lapa
Šampēteris
Tekstiluzņēmums "Rimako".
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Priekšpilsēta Zemgales priekšpilsēta
Platība 1,366 km²
Iedzīvotāju skaits 4 886 (2018)
Transports
Autobuss 8., 22., 32., 43., 44., 53., 56., 63.
Papildinformācija
Ārējā saite apkaimes.lv

Šampēteris, agrāk Šampetris (no franču: champêtre — "lauciniecisks") ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā. Šampētera apkaime atrodas Rīgas R daļas centrā. Tā robežojas ar Imantas, Zasulauka, Pleskodāles un Zolitūdes apkaimēm. Šampētera apkaimes robežas ir Lielirbes iela, dzelzceļš, Jāņa Endzelīna iela, Irlavas iela, Kalnciema iela un Ventspils iela.

Šampētera apkaimes kopējā platība ir 1,366 km², kas ir apmēram četras reizes mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā, taču, pat neskatoties uz šo relatīvi mazo platību, Šampēterim praksē (kā potenciāli vienotai apkaimei) ir grūti uztveramas precīzas robežas. Austrumu pusē tās saplūst ar Zasulauka apkaimi, bet DR ar Pleskodāli. Tomēr, vērtējot pašreizējās teritorijas izmantošanas īpatnības, galvenās ielu trases un dzelzceļu kā fiziski norobežojošos elementus, var uzskatīt, ka ir identificētas optimālās Šampētera apkaimes robežas. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 5 023 metri.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šampētera (Champetre) muižiņa 1791. gada kartē.

1683. gada kartē šeit atzīmēta Prēstinga (Prästingshof) un Ludendorfa (Ludendorfshof) muiža un Skudru krogs. 1782. gadā muižiņas īpašniece bija Anna Ulrika fon Fītinghofa, kas tās nodēvēja par Šampētera muižu (Hof Champêtre no franču: champêtre — "lauciniecisks").[1][2] 1795. gadā muiža nonāca Oto Heinriha fon Īgelštrēma īpašumā. 1797. gadā Šampētera muižas teritorijā atradās divas latviešu brīvzemnieku saimniecības un krogs. 19. gadsimtā muižas zemi sadalīja apbūves gabalos, ko pārdeva vai iznomāja. 1803. gadā te nodibināja etiķa manufaktūru, 1856. gadā alus darītavu, 1899. gadā litogrāfiju. 19./20. gadsimta mijā muižiņa piederēja fon Derksu ģimenei. 1919. gadā Šampēteri administratīvi iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā. Pēc otrā pasaules kara muižas dzīvojamajā ēkā bija iekārtoti dzīvokļi, bet 1998. gadā muižas koka dzīvojamo ēku nojauca. Šobrīd apskatāma daļa no bijušā muižas parka ar nelielo dīķīti.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Veitners K. Pārdaugavas muižu vēsturiskā attīstība 1750. g. — 1850. g. LU Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura darbs, vad. doc. J. Štrauhmanis. Rīga: 1996. — 38. lpp.
  2. Širants R. Dažu Rīgas vietvārdu izcelšanās. Dabas un vēstures kalendārs 1972. Rīga: izdevniecība "Zinātne", 1971. — 229-235. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]