Pļavnieki

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pļavnieki
Riga Plavnieki 2009.jpg
Pļavnieki. 2009. gads.
Plavnieki karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.gif Rīga
Priekšpilsēta Latgales priekšpilsēta
Platība 2,985 km²
Iedzīvotāju skaits 48 167 (2010)
Transports
Autobuss 3. 6. 13. 15. 20. 31. 34. 47. 48. 51. 52.
Trolejbuss 16. 22.
Papildinformācija
Pasta indekss LV-1021, LV-1082
Ārējā saite apkaimes.lv

Pļavnieki ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā. Pļavnieku apkaime atrodas Rīgas A daļā. Tā robežojas ar Purvciema, Dreiliņu, Šķirotavas un Dārzciema apkaimēm. Pļavnieku ZR atrodas Rīgas robeža, aiz kuras sākas Stopiņu novads. Pļavnieku apkaimes robežas ir Lubānas iela, Ilūkstes iela, Augusta Deglava iela.

Pļavnieku apkaimes kopējā platība ir 2,985 km², kas ir apmēram 2/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 7 664 metri. Noteiktās Pļavnieku apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, jo tās iet pa maģistrālajām ielām un pašreizējais apbūves raksturs Pļavniekos pārsvarā atšķiras no apbūves rakstura kaimiņu apkaimēs. Pļavnieki ir blīvi apbūvēta apkaime, kurā dominē 9 līdz 16 stāvu apbūve, kā arī atsevišķas 18 stāvu ēkas. Pļavniekus neapšaubāmi var uzskatīt par telpiski vienotu un funkcionāli savstarpēji saistītu teritoriju jeb apkaimi, kas lielā mērā jau ir izveidota. Pļavnieku apkaimei par lokālo centru var uzskatīt visu Andreja Saharova ielu, lai gan dažādu pakalpojumu funkcijas galvenokārt koncentrējas apkaimes D daļā pie Andreja Saharova ielas krustojuma ar Lubānas ielu, kā arī apkaimes A daļā, ap Ulbrokas ielas un Salnas ielas krustojumu. Ar Pļavnieku apkaimes Z daļu funkcionāli saistīts ir arī Dreiliņu tirgus, kas gan fiziski neatrodas Pļavnieku apkaimes teritorijā. Raugoties no teritorijas novietojuma viedokļa, perspektīvā lokālajam centram vajadzētu veidoties arī pie Akadēmiķa Mstislava Keldiša un Ulbrokas ielas krustojuma, kas fiziski atrodas Pļavnieku apkaimes centrā un zonējums tur noteikts kā jauktas apbūves teritorija.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pļavinieku apkaimes teritorija Rīgas pilsētai tika pievienota 1974. gadā. Pļavnieku daudzstāvu dzīvojamais rajons pamatā tika uzcelts 1980. gados uz bijušajām lauksaimniecības zemēm (no kā arī cēlies tā nosaukums). Dzīvojamā rajona plānojuma organizācija tika noteikta institūtā "Pilsētprojekts" ar 1978. gadā izstrādāto teritorijas detaļplānojumu, kura arhitekti bija Ēvalds Fogelis, Meinards Medinskis un Ivars Millers. Pļavnieku dzīvojamais rajons sastāv no pieciem mikrorajoniem aptuveni 60 000 iedzīvotājiem, kā arī sabiedrisko un tirdzniecības centru gar Andreja Saharova ielu (tajā laikā Fēliksa Dzeržinska iela). Pļavnieki ir viens no visblīvāk apbūvētajiem daudzstāvu dzīvojamajiem rajoniem Rīgā, kurā pārsvarā dominē 9 līdz 16 stāvus augsta apbūve, tomēr ir sastopamas arī atsevišķas 18 stāvus augstas ēkas Lubānas ielā, kuras tika pabeigtas tikai 1990. gadā. Pļavnieku apbūves komplekss apzināti tika veidots līdzīgs Rīgas 20. gadsimta sākuma perimetrālās apbūves ielām, gar kurām bija paredzēts izvietot dekoratīvās skulptūras, kas tā arī netika īstenots. Pļavnieku apbūves projektu izstrādāja arhitekti A. Āboliņš, Ēvalds Fogelis, Gunta Lukstiņa, Alīda Ozoliņa un Lilija Saško.[1]

Sabiedriskais transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pļavnieku apkaimes sabiedrisko transportu nodrošina autobusu, trolejbusu un mikroautobusu kustība. Uz Pļavniekiem kursē 3. 6. 13. 15. 20. 31. 34. 47. 48. 49. 51. un 52. autobuss kā arī 16. un 22. trolejbuss.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pļavnieki. 2005. gads.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Enciklopēdija "Rīga", Rīga, 1988. - 541. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]