Rumbula

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Rīgas pilsētas daļu. Par citām jēdziena Rumbula nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Rumbula
SB centrs.jpg
SB siltumtehnikas tirdzniecības centrs.
Rumbula karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.gif Rīga
Priekšpilsēta Latgales priekšpilsēta
Platība 6,978 km²
Iedzīvotāju skaits 368 (2010)
Transports
Autobuss 15. 18. 31. 49.
Papildinformācija
Ārējā saite apkaimes.lv

Rumbula ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā. Rumbulas apkaime atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp dzelzceļa līniju Rīga—Daugavpils un Daugavu. Tā robežojas ar Ķengaraga, Šķirotavas un Dārziņu apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu apkaimes austrumu daļā. Daugavas pretējā pusē iepretim Rumbulas apkaimes ziemeļrietumu daļai atrodas Ķekavas novads, bet iepretim centrālajai un dienvidrietumu daļai — Salaspils novads. Rumbulas apkaimes robežas ir līnija no Maskavas ielas līdz Daugavai, Daugava, paralēla iela Kvadrāta ielai, Maskavas iela, Višķu iela, dzelzceļš, pilsētas robeža līdz Maskavas ielai.

Rumbulas apkaimes kopējā platība ir ap 7 km², kas ir apmēram 2/5 vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 11 800 metri. Noteiktās apkaimes robežas dabā ir salīdzinoši viegli identificējamas, bet pašreiz ir grūti runāt par Rumbulu kā pilnvērtīgu apkaimi, jo tās teritorijas izmantošana ir salīdzinoši haotiska un pārsvarā vērsta uz citu apkaimju un ārpilsētas teritoriju apkalpošanu. Šāda situācija izveidojusies vēsturisku apstākļu rezultātā, kad lielā daļā no apkaimes atradās Rumbulas lidosta, teritorijā praktiski nav dzīvojamās apbūves un ir neapmierinošs inženierkomunikāciju nodrošinājums. Pašreiz Rumbulu var raksturot kā Rīgas dienvidaustrumu perifērijas apkaimi, kuru galvenokārt izmanto ar automašīnu tirdzniecību un autoremontu saistīti uzņēmumi, kā arī ģimenes dārziņu apsaimniekotāji. Kā nosacīts apkaimes lokālais centrs pašreiz ir uzskatāms tirdzniecības un pakalpojumu objektu sakopojums ap Maskavas un Višķu ielu krustojumu, bet saskaņā ar 2006. gada Rīgas teritorijas plānu perspektīvā Rumbulas apkaimes lokālajam centram vajadzētu attīstīties šīs apkaimes ziemeļrietumu daļā, nedaudz tuvāk Daugavai. Arī citās Rumbulas apkaimes daļās 2006. gada Rīgas teritorijas plānā paredz būtiskas izmaiņas, perspektīvā veidojot to par pilnvērtīgu daudzfunkcionālu pilsētas apkaimi, kur jo īpaši daļā palielinātos dzīvojamās funkcijas īpatsvars (galvenokārt apkaimes rietumu un dienvidrietumu daļā pie Daugavas).

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau kopš seniem laikiem šeit pie Daugavas krācēm atradās viena no trim Rīgas pārceltuvēm. 1259. gadā tagadējo Rumbulas apkaimi ieguva Jēkaba baznīcas cisterciešu sieviešu klosteris. Daugavas labajā krastā, pie tagadējās Maskavas ielas 344 nama, klostera māsas iekopa muižu, ko dēvēja par Blūmendāli (vācu: Blumenthal - "puķu leju"). Ar laiku klostera jaunavu dēļ to iesauca par Mazo Jumpravmuižu, lai atšķirtu no klostera galvenā zemes īpašuma pie Lielvārdes, ko arī dēvēja par Jumpravmuižu (Jungfernhof). Reformācijas laikā muižu atņēma klosterim, bet 16. gadsimta beigās to savā īpašumā ieguva Rīgas jezuīti. Zviedru Vidzemes laikā 1627. gadā ķēniņš Gustavs II Ādolfs muižu piešķīra Rīgas monētu kaltuves meistaram Mārtiņam Vulfam, kas pieņēma Vulfenšilda uzvārdu. 1636. gadā Vulfenšilds muižu pārdeva Rīgas pilsētai par septiņiem tūkstošiem dālderu, 1637. gadā pirkumu apstiprināja Zviedrijas karalis. Rīgas rāte muižas zemēm pievienoja plašu teritoriju no Daugavas līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram, Ulbrokai, Rumbulai, kā arī zemes pretējā Daugavas krastā no Ķekavas un Misas upes līdz Torņakalnam un Bieķēnsalai. Mazjumprava bija lielākā Rīgas patrimoniālmuiža, kas ietilpa Biķera draudzes novadā.

1700. gadā, Lielā Ziemeļu kara sākumā, pie Mazjumpravas Daugavu forsēja sakšu karaspēks, tomēr zviedri deva pretiniekam spēcīgu triecienu un sakši atkāpās pāri Daugavai. 18. gadsimta sākumā par muižas īpašnieku kļuva Rīgas lauku virsfogts Pauls Brokhūzens. Rīgas aplenkuma laikā 1709. gadā Brokhūzens neesot ļāvis krievu karavīriem apmesties savā muižā, par ko 1716. gadā viņu izsūtīja uz Sibīriju. Pēc viņa dēla Georga Brokhūzena nāves 1752. gadā muižu pārņēma Rīgas pilsēta. 1797. gadā Jumpravmuižas zemēs dzīvoja 3 357 cilvēki, tai skaitā 1 132 dzimtļaudis un 1 170 no citiem novadiem ienākuši cilvēki. Ap 1777. gadu no muižas nodalīja Olaines patrimoniālmuižu ar Plakanciemu, 1799. gadā izveidoja Dreiliņu patrimoniālmuižu Juglas ezera pusē. Pēc Otrā pasaules kara Jumpravmuižas teritorija atradās padomju okupācijas armijas daļas teritorijā, ēka tika izmantota kā lidotāju ambulance, patreiz to tās saglabājušas vienīgi drupas.[1]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]