Ķengarags

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ķengarags
Kengaraga mikrorajons.jpg
Maskavas iela Ķengaragā.
Kengarags karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.gif Rīga
Priekšpilsēta Latgales priekšpilsēta
Platība 5,190 km²
Iedzīvotāju skaits 53 352 (2010)
Ūdenstilpnes Daugava
Ķengaraga dīķis
Parki Ķengaraga parks
Transports
Autobuss 15. 18. 31. 49.
Trolejbuss 15.
Tramvajs 3. 7. 9.
Minibuss 209. 216. 219. 276.
Papildinformācija
Pasta indekss LV-1019
LV-1057
LV-1063
Ārējā saite apkaimes.lv

Ķengarags ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā. Ķengaraga apkaime atrodas Rīgas pilsētas DA daļā starp Ogres virziena dzelzceļu un Daugavu. Tā robežojas ar Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm, bet pa Dienvidu tiltu arī ar Katlakalna apkaimi. Iepretim Ķengaraga apkaimes centrālajai un DR daļai Daugavas pretējā pusē atrodas Ķekavas novads. Ķengaraga apkaimes robežas ir Daugava, paralēla iela Kvadrāta ielai, Maskavas iela, Višķu iela, dzelzceļš (Lokomotīves iela, Salaspils iela) Slāvu iela, Dienvidu tilts, Daugava.

Ķengaraga apkaimes kopējā platība ir 5,190 km², kas aptuveni atbilst vidējam apkaimes platības rādītājam Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 10 722 metri. Noteiktās apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, kas attiecīgi atvieglo šīs teritorijas uztveramību kā telpiski vienotai un funkcionāli savstarpēji saistītai telpai jeb apkaimei. Tomēr, ņemot vērā Ķengaraga apkaimes salīdzinoši lielo platību, apdzīvojuma raksturu un izteikti lineāro formu, šajā apkaimē komerciālās aktivitātes galvenokārt ir izvietojušās gar šīs apkaimes galveno maģistrāli — Maskavas ielu (mazākā intensitātē arī gar Prūšu ielu). Attiecīgi Ķengaragā nav arī viena konkrēta vietējā centra, lai gan kā galvenos centra funkciju koncentrējošos punktus uz Maskavas ielas var identificēt Ķengaraga tirgu (apkaimes ZR daļā) un tirdzniecības centru "Dole" (apkaimes DR daļā). Atsevišķi mazāki lokālie centri iezīmējas ap Prūšu un Rušonu ielas krustojumu apkaimes centrālajā daļā, kā arī ap Prūšu un Ikšķiles ielas krustojumu apkaimes DA daļā. Arī perspektīvā Maskavas ielai Ķengaragā vajadzētu saglabāt savu daudzfunkcionalitāti, nekoncentrējot komercaktivtātes un pakalpojumus tikai dažās vietās. Tādējādi apkaimes iedzīvotājiem tiktu nodrošināta vienmērīgāka pakalpojumu un tirdzniecības objektu pieejamība, samazinot potenciālo nepieciešamību pēc pārvietošanās ar privāto autotransportu apkaimes robežās.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau 1208. gadā Ķengaraga teritorijā (Porcelāna rūpnīcas rajonā) Zobenbrāļu ordenis uzcēla Bertolda dzirnavas, un vienlaicīgi nocietinātu cietoksni. Šajā stratēģiski svarīgajā punktā no šīm celtnēm kontrolēja ieeju pilsētā no austrumiem — no Krievzemes. Šeit ne vienreiz vien tika izcīnītas smagas kaujas, ordenim karojot gan ar pilsētu, gan ar ārējiem ienaidniekiem. 1656. gadā, aplencot Rīgu, krievu cars Aleksejs Mihailovičš šeit uz sešām nedēļām bija uzcēlis savu nometni.

Kā apdzīvota vieta Ķengarags (Kengeragge) minēts 16. gadsimta otrajā pusē. Nosaukums cēlies no kāda turienes zemnieka vārda, saukta par Ķengu. Viņš dzīvoja vietā, kur Daugava met līkumu, veidojot zemesragu, vai kur Daugavā atsedzās radze (dolomīts). Mazjumpravas muižai kādreiz piederējušā ciemā dzīvoja galvenokārt latviešu zemnieki un zvejnieki. Apkārtējā zeme bija neauglīga (smilšaina un purvaina), un tāpēc pārsvarā visi nodarbojās ar zvejniecību. Daudzi brauca uz Rīgu par algādžiem. Kopš 18. gadsimta otrās puses divas lielas kokzāģētavas dibināja pašā Ķengaragā. Benkena—Šrēdera un Kummerfeldhofas vējdzirnavas darbināja gaterus.

19. gadsimta pirmajā pusē izveidojās vairākas manufaktūras: cukura manufaktūra, 3 podiņu un ķieģeļu rūpnīcas, Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika, M.Račkina fajansa manufaktūra. 1860. gadā pie Daugavas tika nodibināta "Baltijas linu manufaktūras kompānija". 19. gadsimtā Ķengaragā atradās loču un enkurnieku stacija. 1817. gadā šeit atklāja elementārskolu. 19. gadsimta beigās tika atklāta zirgu omnibusu satiksme, no 1908. gada darbojas elektriskais dzelzceļš (sākotnēji līdz Kuzņecova fabrikai).

1923. gadā Blieķu muižiņas teritorijā tika nodibināts gumijas rūpniecības uzņēmums "Kvadrāts". 1924. gadā Ķengaragu iekļāva Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. 1934. gadā tas kļuva par vienu no pilsētas administratīvajiem rajoniem.

Ķengaragu intensīvi sāka apbūvēt 20. gadsimta 1950. gados, kad cēla divstāvu tipveida dzīvojamās mājas dzelzceļa strādnieku vajadzībām. Daudzstāvu apbūve sākta 1962. gadā. Dzīvojamais masīvs sastāv no 5 mikrorajoniem. Pie apbūves projekta strādājuši arhitekti L. Nagliņš, A. Ozoliņa, N. Eglīte, M. Brodskis un citi.[1]

Padomju gados tika izveidota Rīgas mūzikas instrumentu fabrika, viena no lielākajām Ķengaraga ražotnēm, kas līdz 1990. gadiem gatavoja mūzikas instrumentus. (pašlaik a/s SOLO - Rīga ar ražošanu nenodarbojas). Tajā laikā tika dibināta arī Skaitļošanas tehnikas remonta un izmēģinājumu rūpnīca „Impulss”.

Infrastruktūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gar Ķengaraga apkaimes ziemeļaustrumu robežu dzelzceļa līnijā Rīga—Krustpils izvietotas dzelzceļa stacijas: Jāņavārti, Daugmale, Šķirotava. Jāņavārtos atiet dzelzceļa atzars Rīga—Ērgļi (mūsdienās kustība tikai līdz Aconei). Pa Daugavu kursēja kuģītis ar piestātni Ķengaragā (tagad atcelts). No Rīgas centra uz Ķengaragu iet tramvaja (7., 9., 3. maršr.), trolejbusa (15. maršr.) un autobusa (18., 15., 31., 49., maršr.) līnijas.

Ķengaragā ir attīstīts lielveikalu un tirdzniecības tīkls: Dole, vairāki Supernetto', Maxima, Mego un Rimi veikali, Līksna veikali, Ķengaraga tirgus un tirgus pie "Doles" paliekas. No sabiedriskās ēdināšanas iestādēm pazīstama ir LIDO Krievu sēta, divas Stešavi kafejnīcas (t/c Dole un Kvadrāta 1.stāvā), Mārtiņa beķereja pie Šķirotavas dzelzceļa stacijas.

Pie Ķengaraga dīķa atrodas Sabiedriskais kultūras centrs (Maskavas ielā 264) kurā ir izvietoti: 'Rīgas Centrālās bibliotēkas Daugavas filiālbibliotēka, fotosalons "Glorija" (tagad pārcelies uz Dzimtsarakstu nodaļu Aglonas ielā), Latvijas pasta 63. nodaļa u.c. Kādreiz darbojās kinoteātris "Maskava", vēlāk pārdēvēts "Maska" (tagad nojaukts, virsū uzcelts IKI veikals). Arī bijušais klubs "Lāpa" ir slēgts. Ķengaragā ir vairākas skolas (25., 51., 62. (slēgta), 65., 72., Lietuviešu, UVS u.c. vidusskolas, Rīgas komercģimnāzija), dažādi sporta klubi un centri (Atlētika, Delfīns u.c.), mūzikas skola. Šeit ir arī LU Cietvielu fizikas institūts. "Kvadrāta" teritorijā darbojas "Baltijas Gumijas Fabrika" un "Baltijas Apavu Fabrika", kur tiek ražoti gumijas izstrādājumi.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rīga: enciklopēdija (galv. redaktors P. Jērāns). Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. gads — 387. lpp.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]