Braslavas pagasts

Vikipēdijas lapa
Braslavas pagasts
Braslavas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Limbažu novads
Centrs: Vilzēni
Kopējā platība:[1] 82,7 km2
 • Sauszeme: 81,7 km2
 • Ūdens: 1,0 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 556
Blīvums (2023): 6,8 iedz./km2
Braslavas pagasts Vikikrātuvē

Braslavas pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Alojas un Brīvzemnieku pagastiem, Valmieras novada Matīšu, Vecates un Skaņkalnes pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdensteces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bauņupīte, Īģe, Mažurka, Neķe, Struņķupīte.

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķiruma ezers, Urgas dzirnavezers.

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Purvēnu purvs, Vilzēnu purvs.

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasts atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleja uz paviljonu Braslavas muižas parkā (1912).

1935. gadā Valmieras apriņķa Braslavas pagasta platība bija 36,2 km² un tajā dzīvoja 661 iedzīvotājs, ka ari Vilzēnu pagasts ar 48,1 km² un 681 iedzīvotājs.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Braslavas ciema padomi, ko 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atjaunoja. Braslavas ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Alojas (1949—1956), Limbažu (1956—1962; 1967—2009) un Valmieras (1962—1967) rajonos. 1954. gadā Braslavas ciemam pievienoja likvidēto Vilzēnu ciemu. 1977. gadā daļu Braslavas ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam, bet Braslavas ciemam pievienoja daļu Skaņkalnes ciema teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Braslavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā. 2021. gadā Alojas novadu iekļāva Limbažu novadā.

Kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautība Īpatsvars
latvieši 86,2%
krievi 6,6%
baltkrievi 2,4%
citi 4,8%

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 342—    
19591 050−21.8%
1965956−9.0%
GadsIedz.±%
1979931−2.6%
1989932+0.1%
2000859−7.8%
GadsIedz.±%
2011633−26.3%
2021564−10.9%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Vilzēni (pagasta centrs),[7] Urga, Braslava, Vilzēnmuiža, Klāmaņi.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. OSP
  7. «Braslavas pagasta pārvalde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. janvārī. Skatīts: 2013. gada 24. janvārī.